Trešdien, 10. decembrī, Strasbūrā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere piedalījās Eiropas Padomes (EP) tieslietu ministru neformālā sanāksmē, kurā dalībvalstis vienojās izstrādāt kopīgu deklarāciju par migrācijas radītajiem izaicinājumiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) piemērošanā. 27 EP dalībvalstis, tostarp Latvija, kopīgā nostājā pauda nepieciešamību stiprināt valstu spēju reaģēt uz migrācijas radītajiem apdraudējumiem, vienlaikus nodrošinot Konvencijā garantēto tiesību ievērošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas neatkarību.
Tieslietu ministre, uzrunājot dalībvalstu pārstāvjus, norādīja, ka situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas labi ilustrē mūsdienu migrācijas izaicinājumus:
“Latvija jau vairāk nekā četrus gadus cīnās ar migrācijas instrumentalizāciju. Naidīgi režīmi izmanto migrācijas plūsmas, lai destabilizētu demokrātijas un ietekmētu mūsu drošību. Migrācijas mērogs, sarežģītība un stratēģiskās manipulācijas, ar ko Latvija un Eiropa saskaras šodien, prasa vienotu reakciju. Valstīm ir jāspēj aizsargāt savas robežas un iedzīvotājus, vienlaikus aizsargājot vērtības, uz kurām balstās Konvencijas sistēma.”
Turpinot uzrunu, tieslietu ministre vērsa uzmanību, ka migrācijas izmantošana spiediena radīšanai uz Eiropas Savienības ārējām robežām prasa plašāku un atklātāku dialogu EP ietvaros:
“Lai rastu risinājumus, kas ir gan efektīvi, gan atbilstoši Eiropas cilvēktiesību standartiem, nepieciešama saruna, kas balstīta faktos un skaidrā izpratnē par Konvencijas sistēmu. Tikai ar godīgu un atvērtu dialogu un cieņu pret Eiropas Cilvēktiesību tiesas neatkarību mēs spēsim saglabāt līdzsvaru starp valstu pienākumu nodrošināt drošību un mūsu kopīgo atbildību aizsargāt cilvēktiesības.”
Sanāksmes gaitā Latvija kopā ar Dāniju, Itāliju, Albāniju, Apvienoto Karalisti, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Islandi, Īriju, Lietuvu, Maltu, Melnkalni, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Rumāniju, Sanmarīno, Serbiju, Slovākiju, Somiju, Ungāriju, Ukrainu un Zviedriju pauda kopīgu nostāju, uzsverot, ka mūsdienu migrācijas radītie riski ievērojami pārsniedz to mērogu un raksturu, kāds pastāvēja laikā, kad tika izstrādāta Konvencija. Valstis norādīja, ka Konvencijas sistēmai jāspēj piedāvāt risinājumus šodienas situācijā, kur migrācijas plūsmas tiek izmantotas kā instruments spiediena radīšanai uz demokrātijām un valstu robežām.
Valstis vienojās, ka Konvencijas sistēmai jāspēj nodrošināt līdzsvars starp indivīda tiesību aizsardzību un valstu pienākumu nodrošināt iedzīvotāju drošību. Šajā kontekstā tika akcentēti tādi principi kā subsidiaritāte, kas paredz, ka par cilvēktiesību nodrošināšanu primāri atbildīga ir katra valsts, proporcionalitāte, valstu rīcības brīvība un mehānismi, kas ļauj tiesām ņemt vērā mūsdienu migrācijas procesus un ar tiem saistītos riskus.
Ministre atbalstīja EP ģenerālsekretāra Alēna Bersē (Alain Berset) priekšlikumu sagatavot politisku deklarāciju par migrācijas radītajiem izaicinājumiem Konvencijas sistēmai, līdztekus uzsverot valstu Konvencijā noteiktos pienākumus. Deklarāciju plānots skatīt 2026. gada maijā Kišiņevā, Moldovā. Viņa uzsvēra, ka deklarācija būtu būtisks solis ceļā uz risinājumiem, kas stiprina valstu spēju aizsargāt sabiedrības drošību, vienlaikus pilnībā respektējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas neatkarību un Konvencijas principus.