Publicēts: 16.09.2011.
Ceturtdien, 15.septembrī, Tieslietu ministrija rīkoja semināru, kurā tika prezentēts pētījums „Mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes mehānisma efektivitātes nodrošināšana”.
Seminārs rīkots Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta individuālā projekta ietvaros un 15.septembra seminārs ir noslēdzošais solis, kurā Tieslietu ministrija aktualizē attiecīgo tēmu un rosina diskusiju. Pētījumu pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma veikušas profesores Kristīne Strada-Rozenberga un Ārija Meikališa. Pētījuma mērķis bija vērsts uz praktiskās situācijas atspoguļojumu attiecībā uz mantas un rīku konfiskācijas piemērošanu un izpildi kriminālprocesā. Pētījumā tika iesaistīti tiesneši, prokurori, tiesu izpildītāji.
Rīkotais seminārs bija ne tikai pētījuma prezentācija, bet arī ekspertu diskusija. Diskusiju atklāja Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medin. Diskusiju vadīja Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriskonsults Zigmunds Dundurs un tajā piedalījās Prof. Kristīne Strada-Rozenberga, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes loceklis Andris Spore.
Pētījuma autores ir izvirzījušas šādus galvenos pētījuma secinājumus:
- būtu nepieciešams atteikties no mantas konfiskācijas kā soda. Tai pašā laikā būtu uzlabojama noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas tiesiskā reglamentācija un galvenokārt ievērojami paplašināma tās piemērošana praksē;
- visi krimināltiesiskās konfiskācijas veidi (mantas konfiskācijai kā sodam, ja no tās nenotiek atteikšanās, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai un noziedzīgā nodarījumā izmantotas vai radītas mantas konfiskācijai) jāparedz un to saturs jānosaka materiālo tiesību normās – Krimināllikumā;
- noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija, tāpat kā noziedzīga nodarījuma rīku un citu noziedzīgā nodarījumā izmantotu objektu, kā arī nodarījumā radītu objektu konfiskācija nebūtu jāparedz kā sods, bet gan kā cita veida krimināltiesisks piespiedu ietekmēšanas līdzeklis;
- visi krimināltiesiskās konfiskācijas veidi būtu jāparedz kā iespējami piemērojami, nevienu nenosakot par piemērošanai obligātu. Tas ļautu pilnvērtīgi izvērtēt katrā konkrētā gadījumā konfiskācijas piemērošanas nepieciešamību un samērīgumu;
- noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas institūts būtu attiecināms kā pret noziedzīgi iegūtu mantu, tā pret citu mantu šīs mantas vērtībā, ja pati noziedzīgi iegūtā manta nav konfiscējama. Tāpat konfiskācijai varētu tikt pakļauti noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtie augļi. Ja noziedzīgi iegūtā manta būtu pievienota legāli iegūtai mantai, tad konfiskācijai varētu tikt pakļauta arī legāli iegūtā manta noziedzīgi iegūtās mantas un tās augļu apmērā.
Semināra dalībnieki diskusijās uzsvēra, ka ir būtiski nošķirt mantas konfiskāciju kā sodu, ko regulē Krimināllikums no noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas, ko regulē Kriminālprocesa likums. Savukārt, attiecībā uz pēdējo vēl ir jānošķir noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija no lietisko pierādījumu un dokumentu konfiskācijas.
Sabiedrība mantas konfiskāciju kā sodu uztver kā taisnīgu un samērīgu piespiedu līdzekli personas sodīšanai, jo tiek uzskatīts, ka tādējādi personai tiek atņemta manta, ko tā ieguvusi noziedzīgā ceļā. Šāds uzskats ir maldīgs, jo Krimināllikums viennozīmīgi noteic, ka mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, proti, personai netiek atņemts noziedzīgā ceļā iegūtais, bet gan tā likumīgā īpašumā esoša manta, piemēram, vecāku mantojumā atstāta māja u.tml.
Ja valsts ar krimināltiesiskajām metodēm vēlas panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, proti, atņemt notiesātajai personai mantu, kas tai likumīgi nepienākas, proti, iegūta noziedzīgā ceļā, tad ir jāiet cits ceļš, ir jāpiemēro kriminālprocesuālā (noziedzīgi iegūtas mantas) konfiskācija. Tieši noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķis ir atņemt (nevis sodīt) personai tai nepienākošos mantu, kas iegūta noziedzīgā kārtā.
Diskusijās tika akcentēts, ka šobrīd nevajadzētu atteikties no mantas konfiskācijas kā soda, bet to nepieciešams pilnveidot. Nav atbalstāma obligāta mantas konfiskācijas soda paredzēšana. Tāpat nav samērīgi paredzēt visas mantas konfiskāciju pilnīgi visos gadījumos, tā vietā būtu jāparedz daļēju mantas konfiskāciju un tiesai būtu jānosaka, konkrēti kura manta ir konfiscējama.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ir nepieciešams veicināt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas plašāku un efektīvāku piemērošanu, vienlaikus ejot virzienā uz atteikšanos no mantas konfiskācijas kā soda Latvijas krimināltiesību sistēmā.
Diskusijas dalībnieki dalījās uzskatos par pierādīšanas nastas pārnešanu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijā. Proti, par Kriminālprocesa likumā ietverto prezumpciju, ka likumā uzskaitītajos gadījumos par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, ja netiek pierādīts pretējais. Eksperti bija vienisprātis, ka Kriminālprocesa likumā ietverto prezumpciju faktiska neizmantošana ir spēcīgs arguments tam, ka prezumpciju ieviešana neatrisina visas problēmas, kā nereti to ierasts dzirdēt. Lai problēmas risinātos, nepieciešamas kompleksas izmaiņas likumos, kā arī izmaiņas ierastajā tiesību piemērošanas praksē. Praksē netiek izmantotas tās iespējas noziedzīga nodarījuma mantisko seku novēršanai un taisnīguma atjaunošanai, ko likums jau paredz, aizvien aizbildinoties ar kādu citu normu nepieciešamību.
Jau 2008.gadā Tieslietu ministrija detalizēti pievērsās mantas konfiskācijas regulējumam, kad ieviesa Eiropas Savienības Pamatlēmumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem.
Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka Latvijas sistēma konfiskācijas jomā būtiski atšķiras no Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo Latvijas Krimināllikums paredz piemērot sodu – mantas konfiskācija, kā arī vienlaikus Latvijas Kriminālprocesa likums paredz piemērot mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Tāpēc Tieslietu ministrija jautājumu par mantas konfiskācijas regulējuma pilnveidi ir izvirzījusi par vienu no prioritātēm krimināltiesību jomā. Tieslietu ministrija strādā divos virzienos, kas ir cieši saistīti:
1. tiek pilnveidots soda - mantas konfiskācija regulējums Krimināllikumā, un pie šī jautājuma aktīvi strādā TM Krimināllikuma darba grupa;
2. tiek pilnveidots noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējums, šo jautājumu aktīvi risina Kriminālprocesa likuma darba grupas eksperti.
2011.gada 3.martā Tieslietu ministrijā notika pastāvīgās Krimināllikuma darba grupas un pastāvīgās Kriminālprocesa likuma darba grupas kopīga sēde, kurā tika spriests par mantas konfiskāciju kā sodu. Eksperti vienojās saglabāt mantas konfiskāciju kā sodu, bet veikt grozījumus Krimināllikumā šī soda veida piemērošanas pilnveidei, vienlaikus akcentu liekt uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas attīstību.
Pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa vēl strādā pie grozījumu izstrādes. Konceptuāli paredzēti šādi grozījumi:
1. Pētot tiesu praksi par mantas konfiskāciju, ir konstatēts, ka nereti mantas konfiskācija tiek piespriesta tikai tādēļ, ka tā panta sankcijā paredzēta kā obligāta. Pat, ja tiesnesim ir skaidri redzams, ka apsūdzētajam nav mantas, ko konfiscēt, viņam vienalga ir jānosaka mantas konfiskācija. Attiecīgi tiesu izpildītājiem ir jāiegulda laiks un nauda, lai noskaidrotu un pārliecinātos, vai tiešām apsūdzētajam nav mantas, ko konfiscēt. Rodas pat tādi absurdi gadījumi, kad, lai konfiscētu 25 Ls tiek iztērēti 26 Ls. Patērētie resursi nav samērīgi ar panākto rezultātu.
Grozījumi paredz, ka Krimināllikuma Sevišķajā daļā nevienā pantā mantas konfiskācija vairs netiks paredzēta kā obligāta. Turpmāk to plānots paredzēt tikai kā papildsodu. Tiesai, nosakot mantas konfiskāciju, būs jānorāda konkrēta manta, kas konfiscējama. Tas sniegs tiesai plašāku rīcības brīvību un iespēju izvērtēt katru gadījumu individuāli:
- vai mantas konfiskācija konkrētajā gadījumā ir atbilstošs soda veids;
- vai apsūdzētajam ir manta, ko varētu konfiscēt;
- cik daudz mantas apsūdzētajam ir un ko no visa būtu nepieciešams konfiscēt.
2. Paredzēts noteikt sarakstu ar mantu, kas saskaņā ar KL 42.panta ceturto daļu nav konfiscējama. Eksperti ir vienisprātis, ka mantas konfiskācijas mērķis nav panākt, ka apsūdzētais un viņa ģimene paliek bez pajumtes vai iztikas līdzekļiem. Šādā veidā valsts tikai uzliktu sev slogu jaunu pabalstu izmaksāšanai u.tml.
Mantas sarakstā paredzēts iekļaut:
1) Apģērbs un mājturības priekšmeti, kas nepieciešami notiesātajam, viņa ģimenei un personām, kuras atrodas viņa apgādībā.
2) Pārtikas produkti, kas nepieciešami notiesātā un viņa ģimenes iztikai.
3) Nauda, kuras kopsumma nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru notiesātajam un katram viņa ģimenes loceklim, ja tas ir bijis notiesātā apgādībā un tam nav citu ienākumu.
4) Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai.
5) Notiesātā īpašumā esošie mājas (istabas) dzīvnieki, izņemot, ja saskaņā ar Krimināllikuma 42.panra trešo daļu mantas konfiskācija attiecināta uz dzīvniekiem.
6) Dzīvojamā māja (tās daļa) vai dzīvoklis (tā daļa), kas ir notiesātās personas īpašums un kurā notiesātais un viņa ģimene pastāvīgi dzīvo.
7) Manta, kurai nav materiālas vērtības un kuras konfiskācija radītu valstij zaudējumus.
3. Ņemot vērā, ka mantas konfiskācija ir nākamais bargākais sods aiz brīvības atņemšanas, eksperti vienojās, ka tā būtu jāietver panta sankcijā tikai smaga vai sevišķi smaga nozieguma gadījumā, ar atsevišķiem izņēmumiem. Līdz ar to notiek darbs pie visu KL Sevišķās daļas pantu sankciju pārskatīšanas, izvērtējot, vai mantas konfiskāciju konkrētajā pantā ir nepieciešams saglabāt. Pamatā paredzēts izslēgt mantas konfiskāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav izdarīti mantkārīgā nolūkā un nav saistīti ar materiāla labuma gūšanu vai kuru iespējamais radītais kaitējums nav tik būtisks, lai par tiem piemērotu mantas konfiskāciju. Piemēram, 84.pants. Starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšana. Jāpiebilst, ka daļā sankciju mantas konfiskāciju paredz svītrot jau atbilstoši Kriminālsodu politikas koncepcijai izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”.
4. Tiek apsvērta ideja paredzēt iespēju tiesai noteikt naudas summas nomaksu konfiscējamās mantas apmērā. Tā būtu iespēja notiesātajai personai saglabāt īpašumu. Varētu noteikt, ka notiesātajam manta netiek konfiscēta, ja viņš samaksā naudas summu piespriestās mantas konfiskācijas apmērā. Naudas summa būtu nosakāma pēc mantas vērtības sprieduma taisīšanas brīdī, lai nenoteiktu pārāk lielu vai mazu summu.
Arī Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupa vēl strādā pie grozījumu izstrādes. Konceptuāli paredzēti šādi grozījumi:
1. Tiek piedāvāts ievērojami paplašināt mantas legalitātes apgrieztās pierādīšanas nastas tvērumu Kriminālprocesa likuma 355.panta otrajā daļā, proti, tiek piedāvāts noteikt, ka par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, ja netiek pierādīts pretējais, kas pieder personai, kas:
- pati iesaistījusies cilvēku tirdzniecībā, sutenerismā vai personas nosūtīšanā seksuālai izmantošanai;
- pati iesaistījusies nodarījumos saistībā ar korupciju (kukuļņemšanā, kukuļdošanā, kukuļa piesavināšanā, starpniecībā kukuļošanā, tirgošanā ar ietekmi, prettiesiska labuma pieprasīšanā un pieņemšanā, neatļauta labuma pieņemšanā vai komerciālā uzpirkšanā, ja šie nodarījumi izdarīti lielā apmērā, vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās;);
- pati iesaistījusies nodarījumos saistībā ar valsts amatpersonas dienesta pienākuma pildīšanu (pilnvaru pārsniegšanā, pilnvaru vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā vai valsts amatpersonas bezdarbībā), ja šie nodarījumi izdarīti mantkārīgā nolūkā;
- pati iesaistījusies kontrabandā;
- pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās saistībā ar izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
- pati iesaistījusies tīšās noziedzīgās darbībās pret īpašumu, ja šie nodarījumi izdarīti lielā apmērā.
2. Tiek precizēts mirklis, ar kuru personai rodas pienākums, ja tā apgalvo pretējo, pierādīt mantas izcelsmes legalitāti. Proti, šāds pienākums rodas ar mirkli, kad kriminālprocesā personas tiesības rīkoties ar mantu tiek ierobežotas ar procesuālajām darbībām.
3. Tiek paplašinātas iespējas izdalīt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu (Kriminālprocesa likuma 59.nodaļa) ne tikai pirmstiesas procesa laikā, bet arī citos gadījumos, kad nepieciešams izlemt jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un konfiskāciju.
- Tiek paredzēts, ka procesu par noziedzīgi iegūtu mantu varēs izdalīt arī izbeidzot pirmstiesas kriminālprocesu uz personu nereabilitējoša pamata.
- Tiek paredzēts, ka pirmstiesas procesa laikā mantu, uz kuru tiesības reģistrētas publiskajā reģistrā, par noziedzīgi iegūtu varēs atzīt tikai Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas kārtībā.
4. Tiek paredzēts, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju varēs piemērot arī prokurors, pabeidzot kriminālprocesu, izņemot gadījumu, ja tiesības uz mantu reģistrētas publiskajā reģistrā.
5. Tiek paredzēts tiesiskais regulējums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, ņemot vērā to, ka pašreiz šāda regulējuma faktiski nav.
- KPL darba grupā tika nolemts, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildei jāparedz atsevišķs regulējums līdzīgi kā tas ir attiecībā uz mantas konfiskācijas kā soda izpildi Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā attiecībā uz Krimināllikumā paredzēto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību.
- Pašreiz vēl ir atvērts jautājums, vai noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes tiesiskais regulējums jāparedz Kriminālprocesa likumā vai ir jāveido atsevišķs speciālais likums. Par to vēl notiks diskusijas darba grupā.
5.1. Galvenie jautājumi, kas tiks noregulēti:
- pamats noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai būs tiesas vai prokurora nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju;
- noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildīs tiesu izpildītāji;
- ja nebūs jāpiedzen kaitējuma kompensācija cietušajam, tad noziedzīgi iegūtu mantas konfiskāciju, neiesaistot tiesu izpildītājus, nosūtīs izpildei Valsts ieņēmumu dienestam;
- tiesu izpildītājs, salīdzinot ar Civilprocesa likuma regulējumu, vienkāršotākā procedūrā noziedzīgi iegūto mantu realizēs, pārdodot to izsolē;
- noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā iegūto līdzekļu sadales kārtība.
6. Tiks paredzēta iespēja pēc personas lūguma noziedzīgi iegūtu mantu aizstāt ar finanšu līdzekļiem, tādējādi paredzot personai iespēju noziedzīgi iegūtas mantas vietā samaksāt attiecīgus finanšu līdzekļus. Tas arī noteiktos gadījumos varētu atvieglot valstij pienākumu veikt noziedzīgi iegūtās mantas konfiskāciju.