Gaidis Bērziņš: Audzēsim stipru un latvisku Latviju!
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atklāja šobrīd notiekošo konferenci „Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā”. „Latvijas Satversmē ir skaidri definēts, kā valstī tiek saprasta laulība, proti - vīrieša un sievietes savienība. Un tikai šāda savienība, kurā dzimst bērni, veido ģimeni!” atklāšanas uzrunas sākumā uzsvēra Gaidis Bērziņš. Tieslietu ministrs atzina, ka fakts, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs tiek atzītas viendzimumu laulības, ir satraucošs, īpaši ņemot vērā dažādo attieksmi pret Partneru regulu, kuru Eiropas Komisija ir izstrādājusi, lai regulētu to pāru attiecības, kuri dzīvo nereģistrētā ģimenē:  „Partnerattiecību regula ir viltīgs solis  ceļā uz viendzimuma laulību atzīšanu! Ņemot vērā to, ka Latvijā nav pazīstami šādi personu savienību institūti, proti, nepastāv ne viendzimuma laulību institūts, ne arī reģistrētu partnerattiecību institūts, Nacionālās apvienības vadībā Tieslietu ministrija negatavojas šādus institūtus ieviest.” Ministrs pauda pārliecību, ka mazajai Latvijai, lai tā attīstītos un plauktu, ir stingri jāiestājas par tradicionālas laulības un ģimenes aizsardzību. G.Bērziņš pozitīvi atzīmēja Dzimtsarakstu sistēmas kolēģu darbu, kuri patlaban strādā pie tieši tradicionālās laulības institūta popularizēšanas un pirmslaulību mācību programmas ieviešanas. Ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas:
  • Tagad – laulību nevajag izsludināt, kā tas bija agrāk, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā
  • Iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams  vienīgi dzimtsarakstu nodaļā, neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas (nodaļa vai baznīca)
  • Dzimtsarakstu nodaļā laulās nodaļas telpās vai jebkurā citā piemērotā vietā (piemēram, pils, viesu nams, brīvdabas muzejs u.tml.)
Šobrīd civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic 123 dzimtsarakstu nodaļas. Ministraprāt Latvijā dzimtsarakstu nodaļu darba specifika nemainīsies un, plašinoties darbam pie ģimenes institūta popularizēšanas, darbs pieaugs - „jau tagad redzam – šī gada 1.pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, laulību skaits pieaudzis par 411.” Bērziņš pozitīvi atzīmēja Dzimtsarakstu departamenta ieguldījumu vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidē un ieviešanā. Tieslietu ministrs izteica dzimtsarakstu sistēmas kolēģiem lielu pateicību par veikumu valsts valodas stiprināšanā: „Novērtējams dzimtsarakstu nodaļu un departamenta ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un aizsardzībā, konsekventi atbalstot bērna vārda un uzvārda rakstību, kā arī citvalodu cilmes personvārdu atveidi atbilstoši latviešu valodas normām.” „Pēdējos gados daudzi –  arī es pats, mani radi un draugi – pēta savu dzimtas koku, daudzas jaunas ģimenes meklē savu dzimtu ģērboņus, karogus vai izveido tos paši no jauna. Mēs vēlamies zināt savas saknes, jo uz tām balstīts tiek mūsu dzimtas koks. Mums kopīgi jābūt lepniem, ka valstī pozitīvā gultnē risinās demogrāfijas jautājumi – šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mūsu valstī dzimuši par 656 bērniem vairāk, tiek domāts par atbalstu daudzbērnu ģimenēm un par bērnu - bāreņu iekļaušanu stiprās ģimenēs”, ģimeņu vērtību uzsvēra Gaidis Bērziņš. Lai stiprinātu tradicionālu ģimeņu institūtu, ministrs uzrunas noslēgumā novēlēja vērtīgām atziņām bagātu konferences darbu: „Stipras tradicionālas ģimenes, kuras audzina valstiskā garā savus bērnus, stiprinās mūsu Latviju. Audzēsim stipru un latvisku Latviju!” No vēstures: Latvijā līdz 1921. gadam laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus mūsu valstī veda baznīca. Un dzimtu vēsture tika glabāta baznīcas grāmatās. Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1921. gadā izsludināja likumu „Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”: „Es likšu šo likumu visā visumā uz balsošanu un lūdzu piecelties tos, kas par šī likuma pieņemšanu.” Toreiz savu nostāju deputāti paauda pieceļoties. „Un šis likums visā visumā ar visām balsīm - pret 7- tika pieņemts.” Kā lasām arhīvā: 1921. gadā „Latvijā tika veidotas dzimtsarakstu nodaļas, kas „Vakareiropā” darbojās jau sen”. Pirmo dzimtsarakstu nodaļu - Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kura atradās Šķūņu ielā 11 - atklāja tieslietu ministrs Rūdolfs Benuss 1921.gada 2.maijā. Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem uzraudzība pār dzimtsarakstu nodaļām piederēja tieslietu ministram. Termins „Dzimtsarakstu nodaļas” ir cēlies no termina „Dzimtu saraksti”. Zināms, ka šādi Dzimtu saraksti ir bijuši Francijā jau kopš Napoleona laikiem, savukārt Vācijā ir bijušas Ģimenes grāmatas. Šādi dzimtu saraksti tika veidoti grāmatās, kur visa dzimta tika ierakstīta. Jo kuplāka dzimta, jo lielāka un biezāka grāmata. Kā jau ziņots iepriekš - Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments sadarbībā ar žurnālu „Jurista Vārds” organizē konferenci „Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā”. Konference notiek 2014. gada 17. oktobrī Administratīvās apgabaltiesas konferenču zālē Baldones ielā 1a, Rīgā. Konferences sākums plkst.10.30. Konferences atklāšanā klausītājus uzrunās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Konferencē uzstāsies Tieslietu ministrijas pārstāvji, definējot dzimtsarakstu nodaļas vietu un lomu kopējā valsts institūciju hierarhijā un iepazīstinot auditoriju ar jaunajām politiskajām iniciatīvām dzimtsarakstu sistēmas attīstībā. Savukārt pieaicinātie jomas eksperti uzstāsies ar mērķi pievērst dzimtsarakstu nodaļu darbinieku un interesentu uzmanību jautājumu lokam, kas saistīti ar dzimtsarakstu nodaļu amatpersonu lēmumu ietekmi uz privātpersonu tiesību realizāciju un citvalodu cilmes personvārdu atveides problemātiku, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem dzimtsarakstu jomā. Dzimtsarakstu nodaļu amatpersonas dalīsies ar veiksmīgu dzimtsarakstu nodaļu pieredzi laulības un ģimenes institūta stiprināšanā, kā arī vērtēs bāriņtiesu un dzimtsarakstu nodaļu sadarbību. Konferences pirmās un otrās daļas noslēgumā paredzēta diskusija.   Līga Ādamsone Tieslietu ministra padomniece Tālr. 67036759; 29334423 e-pasts: Liga.Adamsone@tm.gov.lv   Bildes no konferences Flickr