G.Bērziņš: iesaistīšanās bruņotos konfliktos ārvalstīs apdraud Latvijas drošību
Ar mērķi novērst Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš nosūtījis priekšlikumus likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” 2.(galīgajam) lasījumam. Tie paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunām normām, precizējot kriminālatbildību par personu dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ierosina papildināt Krimināllikumu ar 77.1pantu „Prettiesiska dalība bruņotā konfliktā”, 77.2pantu „Bruņota konflikta prettiesiska finansēšana” un 77.3pantu „Vervēšana, apmācīšana un nosūtīšana dalībai bruņotā konfliktā”. G.Bērziņš: „Atļauja vai aizliegums valstspiederīgajiem iesaistīties ārvalstu bruņotajos konfliktos līdz šim bijusi katras valsts ziņā atbilstoši to nacionālās drošības interesēm un starptautiskajām saistībām. Uzskatu, ka iesaistīšanās šādos konfliktos, jo sevišķi nevalstisku bruņoto spēku sastāvā, rada būtisku apdraudējumu civiliedzīvotājiem un starptautiskajam mieram kopumā, ko apliecina arī konflikta eskalācija Ukrainā. Tādēļ, no Latvijas iekšējās un ārējās drošības viedokļa raugoties, ir būtiski nepieļaut mūsu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs”. Raksturojot sagatavotos priekšlikumus, ministrija norāda, ka Latvijas valstspiederīgo nelegāla iesaistīšanās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos ne tikai apdraud valsts iekšējo un ārējo drošību, bet rada arī kara noziegumu un citu starptautisku noziegumu izdarīšanas risku. Turklāt šo personu atgriešanās Latvijā ievērojami apdraud arī nacionālās drošības intereses. Tādējādi aizliegumam nesankcionēti iesaistīties ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā ir leģitīms mērķis, un šāds ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Ministrija arī vērš uzmanību - lai būtu iespējams noteikt kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārpus Latvijas, speciālajā likumā, kas varētu būt Nacionālās drošības likums, jānosaka, ka šāda iesaistīšanās Latvijas valstspiederīgajiem ir aizliegta. Vienlaikus nepieciešams paredzēt izņēmumu - ar Saeimas vai Ministru kabineta atļauju Latvijas valstspiederīgie var piedalīties bruņotā konfliktā ārpus valsts teritorijas, ja tas atbilst mūsu nacionālajām interesēm un mums saistošajām starptautiskajām tiesībām. G.Bērziņš: „Saistībā ar situāciju Ukrainā pastāv pamatotas aizdomas, ka Latvijas valstspiederīgie tiek iesaistīti šajā konfliktā. Latvijā arī izvērstas informatīvas kampaņas un organizēts cita veida atbalsts kaujiniekiem, kas var veicināt citu Latvijas valstspiederīgo došanos uz Ukrainas dienvidaustrumiem, lai iesaistītos tur notiekošajā bruņotajā konfliktā”. Ministrs arī norāda, ka jau līdz šim Latvijas likumdošana paredzēja iespēju saukt pie atbildības personas, kas veic prettiesiskas darbības citas valsts teritorijā. Tomēr sagatavotie grozījumi identificē šīs prettiesiskās darbības veidus (dalība bruņotā konfliktā; finansēšana; vervēšana, apmācīšana un nosūtīšana) un precizē par to veikšanu piemērojamos sodus. Tie paredz brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un probācijas uzraudzību līdz 3 gadiem. Inese Auniņa, tieslietu ministra preses sekretāre, Tālrunis: 67036861; 29283034 E-pasts: inese.aunina@tm.gov.lv