Informācija presei
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” nodrošinās tā pilnveidošanu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam
Ceturtdien, 15. jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredz jaunu kārtību personas informēšanā par tās atbilstību speciālās atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu. Likuma grozījumus ir izstrādājusi Tieslietu ministrijas vadītā darba grupa, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra spriedumu. Šobrīd grozījumi ir pieteikti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2017. gada 15. jūnijā. Grozījumi paredz noteikt personai tiesības tikt uzklausītai un informētai gan atbilstības izvērtēšanas procesā, gan arī pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas atteikumu. Jaunais tiesiskais regulējums nodrošinās vienotu drošības iestāžu praksi attiecībā uz kārtību, kāda personas tiks informētas par iemesliem negatīva lēmuma pieņemšanai. Likumprojektā ir iekļauts regulējums par jaunu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu un anulēšanas apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību. Atbilstoši jaunajai kārtībai šādu valsts drošības iestādes lēmumu varēs apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmums savukārt būs pārsūdzams Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Jaunais regulējums paredz, ka tiesa lietu izskatīs saīsinātā termiņā – divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Līdz ar to tiks nodrošināta neatkarīga tiesas kontrole pār valsts drošības iestādes un Ģenerālprokuratūras pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Vienlaikus darba grupas izstrādātie grozījumi paredz izslēgt no likuma “Par valsts noslēpumu” normu, kas liedz turpmāk saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja personai šāda atļauja iepriekš ir anulēta vai atteikta. Savukārt kārtība un termiņi iespējai atkārtoti pretendēt uz speciālās atļaujas saņemšanu būs atkarīga no nosacījumiem, kas bijuši pamatā iepriekš pieņemtajam lēmumam par atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu. Ja negatīvā lēmuma gadījumā būtiska nozīme ir subjektīvo apstākļu jeb personas īpašību izvērtējumam (piemēram – lojalitāte valstij vai izveseļošanās no psihotropo vielu vai alkohola atkarības, garīgās veselības stabilitāte un citi apstākļi), persona pēc iestādes ierosinājuma varēs pretendēt uz speciālās atļaujas saņemšanu piecus gadus pēc lēmuma pieņemšanas vai izveseļošanās. Savukārt, ja ir zudis pamats tāda fakta konstatēšanai, kas bija par iemeslu liegt pieeju valsts noslēpumam (piemēram, persona iepriekš ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu un ir reabilitēta), persona var nekavējoties pretendēt uz tāda amata ieņemšanu, kura darba pienākumi ir saistīta ar valsts noslēpumu. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē ar likumprojekta redakciju var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv /, sadaļā “Tiesību aktu projekti”.   Papildu informācija:   Ar Ministru kabineta 2017. gada 8. marta rīkojumu izveidotajā darba grupā ir iekļauts ģenerālprokurors, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, kā arī pārstāvji no Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Tieslietu un Iekšlietu ministrijas. Alise Adamane Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 67036920 E-pasts: Alise.Adamane@tm.gov.lv