Šodien, 20.janvārī, Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs vienojās par ciešāku sadarbību kriminālsodu izpildē - ieslodzīto resocializācijas jomā. Tikšanos par abu iestāžu sadarbību organizēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
“Nereti, runājot par kriminālsodu izpildi, galvenais fokuss tver soda izpildes formas, piemēram, cietuma būvniecību u.tml., otrajā plānā atstājot soda izpildes satura jautājumus, proti, likumpārkāpēju resocializāciju. Vienlaikus jāatzīst, ka tieši kvalitatīvs soda izpildes process ir tas, kā rezultātā iespējams veidot drošāku sabiedrību, nepieļaujot noziedzīgu nodarījumu recidīvu jeb jaunus, atkārtotus likumpārkāpumus. Tādējādi var teikt, ka ar abu atbildīgo iestāžu vadītāju vienošanos un sadarbības uzsākšanu mēs atveram jaunu lappusi sodu izpildes jomā,” stāsta Jānis Bordāns.
Recidīva mazināšanai soda izpildē ir būtiska nozīme, jo šī procesa rezultātā tiek noslēgts policijas, prokuratūras un tiesu darbs. Ir svarīgi, lai persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, to vairs neizdarītu atkārtoti. Lai to nodrošinātu, nepieciešama vienota izpratne no visu iesaistīto iestāžu puses – gan no Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP), gan Valsts probācijas dienesta (VPD). Tām jāstrādā kā vienotai komandai, uzlabojot soda izpildes procesu ikdienā, jo būtībā VPD turpina IeVP aizsāktos pasākumus. Resocializācijas jomā būtiska loma ir arī pašvaldībām.
Ieslodzījumu vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta vadītāju vienošanās par sadarbību ir būtiska arī tādēļ, ka ar 2013.gada 1.aprīli ir mainīta kriminālsodu politika valstī: ja agrāk kriminālsodi tika traktēti tikai kā cietumā pavadāms periods, tad jaunais regulējums paredz cietumā pavadāmo termiņu daļēji aizstāt ar probācijas dienesta uzraudzību, tā sekmējot likumpārkāpēja atgriešanos sabiedrībā un mazinot atkārtota recidīva riskus.
“Sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu esam izvērtējuši abu iestāžu rīcībā esošo resocializācijas instrumentāriju. Mūsu kopējais secinājums: pats būtiskākais ir jau sākotnēji novērtēt likumpārkāpēja atkārtota nozieguma riska pakāpi un viņa resocializācijas vajadzības, tostarp sociālās, psiholoģiskās, izglītības un nodarbinātības vajadzības,” stāsta Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.
“Analizējot situāciju, ir izkristalizējies, ka resocializācijas jomā kā primārā mērķauditorija būtu izvirzāmi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Viņi veido aptuveni vienu trešo daļu no ieslodzīto un probācijas klientu kopskaita. Jauniešiem ir, raugoties no vienas puses, visaugstākais recidīva risks, no otras puses – viņi atrodas gan darba spēka vecumā, gan reproduktīvā vecumā, līdz ar to viņu veiksmīga resocializācija ir ļoti būtiska, raugoties no sabiedrības interešu viedokļa kopumā,” saka Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.
Valsts probācijas dienests tika radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu. Valsts probācijas dienesta izveide ir apliecinājums tam, ka sodīšanas sistēmai nav atriebības rakstura, ka likumpārkāpējs nav zudis sabiedrībai un ka valsts uzņemas atbildību par savas sabiedrības locekļiem.
