Publicēts: 30.09.2013.
Tieslietu ministrijas jaunā valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina vēlas redzēt, ka sabiedrības uzticība tiesu varai tiek vērtēta ar visaugstāko atzīmi, ka Latvija tiesu varas izvērtējumā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu desmitniekā un ka Latvijas tiesu vara varētu būt kādai citai valstij par paraugu, no kā mācīties. Intervijā ziņu aģentūrai LETA viņa norāda uz Tieslietu ministrijas (TM) gatavību iepazīstināt sabiedrību ar vairākiem jautājumiem, kas ir ministrijas darba kārtībā.
Kā, jūsuprāt, kompleksi ir iespējams samazināt lietu izskatīšanas termiņus?
Kompleksi visu uzreiz nevar izdarīt. Tiesu sistēmas darba efektivizācija un uzlabošana, ko esam paredzējuši tiesā izskatāmo lietu termiņu samazināšanai, būtu iedzīvināma pakāpeniski. Jāatzīmē, mēs atsakāmies lietot salikumu "reformas tiesu sistēmā". Nesen dzirdēju amerikāņu teicienu: "Nevajag labot to, kas nav salūzis." Tam pilnībā var piekrist, jo, lai nelūztu, ir jāvērtē, jāinteresējas, jārūpējas un jāuztur, piedāvājot uzlabojumus, nevar atstāt pašplūsmā vai ar vienaldzību. Lielas pārmaiņas uzreiz nenotiek, un mēs visus ieplānotos efektivizācijas pasākumus uzreiz nemaz nevaram īstenot, jo ir jāpieņem lēmumi, kas saskaņojami ne tikai TM, bet arī apspriežami ar tiesnešiem. Patlaban TM lielais plāns ir pabeigt darbu ar Augstākās tiesas (AT) tiesu palātu likvidāciju. Tāpat jau šobrīd valdības līmenī ir akceptēta 11 jaunu tiesnešu vietu izveidošana. Ministrijas darba kārtībā ir saprast, kurās tiesās šie tiesneši strādās, lai izlīdzinātu noslodzi. Pašlaik ir skaidrs, ka viens tiesnesis nonāks Jelgavā, Jelgavas tiesā, bet par atlikušajām desmit vietām tiks domāts maksimāli ātri, tiks izsludināts arī konkurss.
"Tīro instanču" tiesu sistēma ilgtermiņā tiešām strādās?
Strādās. Ja mums nebūtu tādas pārliecības, nemaz nebūtu sākuši šīs pārmaiņas.
Jūs minat reformas, kas tiks veiktas. Bet vai TM līdz šim ir izdarījusi pietiekami daudz?
Es ministrijā strādāju desmit gadus, un man ir bijusi iespēja piedalīties daudzu jautājumu virzībā. Manuprāt, TM ir darījusi gana daudz. Tas, kas ir izdarīts, jau ir devis savus rezultātus. Jau pērn izskatīto lietu skaits ir pārsniedzis saņemto lietu skaitu, kas nozīmē, ka tiek samazināts lietu uzkrājums. Šāda tendence saglabājas arī šā gada pirmajā pusē. Tas liecina, ka ministrijas darbs ir vērsts pareizā virzienā. Šī darbība ir jāsadala divās daļās: procesuālajos jautājumos, kas ir saistāmi ar grozījumu tiesību aktos izstrādi, lai vienkāršotu tiesvedības procesu, un tiesas darba organizācijas jautājumi, kurā saskaras ar tiesu pārvaldīšanas tehnisko nodrošinājumu, tiesu priekšsēdētāju lomu, tiesnešu mācībām. Tomēr procesuālie līdzekļi sāk sevi izsmelt – ļoti uzmanīgi ir jāvērtē robeža attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu, lai līdz ar jaunajiem līdzekļiem tiesības netiktu ierobežotas.
Attiecībā uz tiesas darba organizāciju ir jārunā par izmaiņām likumā "Par tiesu varu", kas stājās spēkā 1.septembrī. Es lasu komentārus par juridiskiem rakstiem, jo pozitīva kritika ir laba lieta. Citi norāda, ka minētie grozījumi ir diezgan tehniski. Ministrija uzskata, ka minētie grozījumi skar būtiskas lietas, it sevišķi, ja mēs runājam par tiesu priekšsēdētāju funkciju paplašināšanu attiecībā uz termiņu uzraudzību tiesā, lai noteiktu konkrētu lietu veidu vidējo izskatīšanas ilgumu attiecīgajā tiesā, pārrunājot to ar tiesnešiem. Ministrija dod instrumentu tiesām to darba plānošanai un pārraudzībai, saprotot, ka tiesu un tiesnešu neatkarību nevar aizskart.
Kā, jūsuprāt, veiksies ar spriedumu publiskošanu?
Tās būs gan pozitīvas vēsmas, gan arī pārbaudījums. Jāraugās, kā sabiedrība to uztvers un vai būs skaidra anonimizētā nolēmuma juridiskā valoda un tiesneša juridiskā doma pēc tam, kad daļa no spriedumā iekļautās informācijas tiks aizklāta. Protams, mēs šim procesam sekosim līdzi, nepieciešamības gadījumā to uzlabojot.
Vai tiesu sistēma tam ir gatava? Tiesnešiem tomēr tagad būs jāiespringst...
Tiesnešiem varbūt mazāk, jo anonimizāciju veiks tiesnešu palīgi vai citi tiesu darbinieki. Ir izveidots speciāls elektronisks rīks, ar kura palīdzību tiks veikta nolēmumu anonimizēšana – 85% veiks pati sistēma, līdz ar to tiesu darbiniekam nebūs jādara lielākā daļa darba manuāli. Tiesu administrācija ir nodrošinājusi attiecīgās mācības. Tāpat jāuzsver, ka šim mērķim arī papildu budžeta līdzekļi ir atvēlēti. Jau esmu dzirdējusi ministrijai veltītu kritiku, proti, ja jau tas ir tehnisks darbs, kāpēc to nevarētu nodrošināt ierēdņi, nevis tiesu darbinieki. Gribas uzsvērt to, ka šī funkcija atstāta tiesu darbiniekiem, jo īpaši tiesneša palīgam, tāpēc, lai sabiedrībai būtu pieejams tiesas nolēmums ar juridisko domu, saglabājot tiesneša vai tiesas izdarītos secinājumus, juridisko valodu un domas secīgumu. Elektroniskais risks paredz vairākus variantus, kādiem datiem jābūt anonimizētiem, taču tiesas darbiniekam ir dota iespēja izvērtēt, vai tas konkrētajā gadījumā būtu darāms, lai anonimizētais teksts organiski iekļautos tiesneša juridiskajā domā. Lai būtu skaidrāk, minēšu piemēru: nav nepieciešams anonimizēt juridisko personu adreses, noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas adresi, ja vien tā nesakrīt ar cietušā dzīvesvietas adresi, kura ir anonimizējama. Tāpēc šādām lietām ir jāseko.
Tāpat, iespējams, līdz ar anonimizācijas ieviešanu nolēmuma teksta rakstīšana tiks pārskatīta un nolēmums kļūs vieglāk un skaidrāk lasāms. Nolēmumā tiks iekļauts pēc iespējas mazāk informācijas, kura ir anonimizējama.
Jūsuprāt, nākamā gada budžetā papildus paredzētie līdzekļi tiesu sistēmai ir pietiekami?
Tiesu sistēma kopumā var būt ļoti gandarīta par tai papildus atvēlētajiem finanšu līdzekļiem. Savukārt ministrijai būs pienākums sabiedrību informēt par to, kā veicas šo finanšu līdzekļu izlietošanā, jo viena lieta ir naudu iegūt, bet otra lieta – parādīt, ka ir rezultāts.
Minējāt tiesības uz taisnīgu tiesu. Bet kā cīnīties ar pārlieku lielo lietu skaitu tiesās, kad cilvēki strīdas strīdēšanās pēc?
Cilvēki ne tikai strīdas tiesā, bet pēc lietas izskatīšanas tiesā vēl arī sūdzas dažādās valsts iestādēs. Šādu sūdzību skaits ir liels. Stājoties amatā, pat neiedomājos, ka sūdzību ir tik daudz. Vienmēr ir tā – ja persona neiegūst sev labvēlīgu lēmumu – tādu, kādu tā bija cerējusi iegūt, – tad parādās neapmierinātība un tiek meklēti veidi, kā šo neapmierinātību kompensēt. Indivīds šādi izmanto viņam likumā piešķirtās tiesības, un to, protams, nevar pārmest.
Strīdus var risināt arī alternatīvi, un tā ir ministrijas vīzija, uz ko tā ir gājusi ļoti ilgi. Mediācija ir viens no konfliktu risināšanas veidiem. Tas ir ļoti labs un efektīvs procesuālais līdzeklis, kā atrisināt konfliktu pušu starpā, novēršot tā patieso cēloni, un to veic nevis tiesnesis, bet gan mediators. Ne vienmēr strīdu pamatā ir tas, par ko puses ar tiesas starpniecību strīdas, jo sakne un kaite var būt pilnīgi cita. Mediatora loma ir vadīt pušu sarunu tā, lai tās spētu atzīt strīda patieso cēloni un meklēt katram gadījumam individuālu, radošu risinājumu. Mēs nerunājam tikai par ģimenes strīdu risināšanu, bet arī par komercstrīdiem. Tiesiskais regulējums vēl aizvien ir darba procesā, jo Mediācijas likumprojekts patlaban atrodas Saeimā.
Ar šo likumu tiks dotas tiesības tiesai novirzīt strīda izskatīšanu mediatoram. Mēs sagaidām, ka tiesas iesaiste varētu sekmēt mediācijas izmantošanas gadījumu skaita pieaugumu.
Jautājums ir arī par to, cik ātri un efektīvi šī sistēma varētu iestrādāties...
Mediatori mums ir. Galvenais, lai puses gribētu izmantot mediācijas procesu. Ļoti aktīvi iespēju apgūt meditāciju izmanto arī tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvji.
Tāpat alternatīva strīdu risināšanas metode ir šķīrējtiesas. Jau tagad daudz tiek runāts par Šķīrējtiesu likumprojektu. Šeit darbs ir ne gluži vairs sākotnējā stadijā, bet vēl sagaidāmas turpmākas debates un diskusijas Ministru kabinetā.
Vai ministrija ir gatava skaidrot sabiedrībai šīs izmaiņas?
Protams, mēs esam gatavi iepazīstināt sabiedrību ar šiem jautājumiem.
Jūs minējāt, ka no nākamā gada būs 11 papildu tiesnešu vietas. Tas ir salīdzinoši daudz, bet vai pašreizējās problēmas, par kurām tiesu sistēmā tiek runāts, ir saistāmas ar tiesnešu trūkumu?
Tas noteikti ir viens no būtiskākajiem iemesliem, jo, kad ir kvantitāte, var ciest kvalitāte, tādēļ ka darba apjoma dēļ ne vienmēr ir iespējams paaugstināt savu kvalifikāciju un apgūt novitātes tiesību zinātnē, kā arī sekot līdz tiesu prakses izmaiņām. Sasniedzamais mērķis – savlaicīgi un kvalitatīvi tiesu nolēmumi, ko ir iespējams panākt, samazinot tiesās noslodzi un pilnveidojot tiesnešu mācības. Latvijā ir novērojamas būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Saskaņā ar 2012.gada datiem rajonu (pilsētu) tiesu līmenī tiesnešu saņemto civillietu skaits dažādās tiesās var atšķirties pat 4,5 reizes, krimināllietu skaits – 3 reizes. Savukārt izskatīto lietu skaits vidēji vienam tiesnesim Latvijā starp tiesām var atšķirties pat 4,6 reizes, bet krimināllietās – 2,7 reizes. Kad stājos amatā, valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis man minēja ļoti iespaidīgu piemēru par Singapūras tiesu sistēmu, kur 90.gadu sākumā tiesvedība vidēji ilga astoņus līdz desmit gadus, savukārt tagad tā ir TOP-1 valsts, kur tiesvedība ilgst četras nedēļas. Biju izbrīnīta, kā to ir iespējams panākt. Singapūra to panāca šādi – pirmkārt, tika "nograuzti" lietu uzkrājumi – īstermiņā palielināts tiesnešu skaits, pat tiesas darbiniekiem tika piešķirtas tiesības izskatīt atsevišķas lietu kategorijas, otrkārt, ieviestas alternatīvas strīdu risināšanas metodes, treškārt, tika ieviestas mūsdienu tehnoloģijas tiesu darbā, piemēram, tika ieviestas elektroniskas lietas, ceturtkārt, tika nodrošināts strikts monitorings un kontrole.
Četras nedēļas ir risinājums, par ko arī Latvijā var domāt, bet ne pašreiz, ne pašreizējā situācijā. Patlaban mēs vēlamies trīs līdz četru gadu laikā panākt komercstrīdu un parāda un zaudējumu piedziņas lietu izskatīšanu vidēji 100 dienās.
Vai nākotnē ir plānots veidot vairāk specializēto tiesu?
Doma ir vairāk strādāt tieši pie tiesnešu specializācijas, jo, piemēram, patentu, intelektuālā īpašuma, ģimenes tiesību jautājumi – tie ir ļoti specifiski un bieži vien arī juridiski ļoti sarežģīti jautājumi, kur ir jāpārzina plašs nacionālais un starptautiskais tiesiskais regulējums, Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Es uzskatu, ka, pat ja esi spīdeklis jurisprudencē, vienkārši fiziski nav iespējams orientēties it visā, lai vienā dienā izlemtu trīs dažādu tiesību nozaru jautājumus.
Vai tādā gadījumā tiesneši izvēlēsies savu novirzienu specializējoties?
Par šo jautājumu kopsakarā ar tiesu namu izveidi diskusijas vēl notiks.
Vai jūs varētu plašāk izskaidrot šo tiesu namu izveides ideju?
Tiesu nami jau patlaban pastāv administratīvā procesa ietvaros, un mēs to vēlamies ieviest arī civilprocesā. Tiesu apgabalā būtu viens lielais tiesu nams, tomēr tas nenozīmē, ka mēs samazinātu tiesu skaitu, – lietas apvienotos tiesu namā, vienmērīgi pārdalot tās starp tiesnešiem. Diskusiju par tiesu namiem ir plānots aktīvi turpināt jau tuvākajā laikā.
Ir bijušas sarunas arī par advokātu procesa ieviešanu. Vai tas attiecas tikai uz galīgo – kasācijas – instanci, vai tomēr arī uz apelāciju?
Arī par šo jautājumu turpinās diskusijas, un tas ir ministrijas darba kārtībā tuvākajā laikā. Tiks izskatīti dažādi varianti.
Vai nepastāv bažas, ka tas rosinās negatīvu diskusiju? Tas tomēr mazina pieejamību taisnīgai tiesai, ja cilvēks vēlas sevi pārstāvēt pats...
Varianti ir, patlaban ministrijā notiek diskusijas, bet negribas pāragri šo jautājumu komentēt. Kad būs skaidra ministrijas pozīcija šajā jautājumā, varēsim arī skaidrot sabiedrībai, lai neradītu nepamatotu satraukumu, bet piedāvāt izvērstu analīzi advokātu procesa ieviešanas ieguvumam un risku mazinošiem apstākļiem.
Viens no iemesliem ir pieteikumu kvalitātes uzlabošana?
Nevar droši apgalvot par visiem prasības pieteikumu sniedzējiem, bet gribētos ticēt, ka advokāts ir sagatavots lietas dalībnieks.
Cik ļoti ministrija ir gatava cīnīties par finansējumu tiesu darbiniekiem? Bieži ir dzirdēts, ka atalgojums viņiem ir zems un tāpēc nav pastāvības, notiek migrācija.
Mēs vienmēr esam gatavi un uzklausām šīs problēmas, mēģinām jautājumus aktualizēt politiskā līmenī. No nākamā gada budžeta līdzekļiem ir iegūtas jau minētās piemaksas, kas saistītas ar papildu pienākumu veikt nolēmumu anonimizēšanu, kas nozīmē, ka piemaksas tiesu darbinieki saņems. Man gribētos ticēt, ka gadījumā, ja par tiesneša palīgu ir atnācis strādāt students, tad ir jābūt augstai atbildības sajūtai un apziņai, ka esi tiesneša labā roka. Tiesneša palīgs, jau sākot strādāt, ir gatavs tai samaksai, kas normatīvajos aktos ir paredzēta. Taču, neapšaubāmi, sasniedzot noteiktu profesionālās izaugsmes līmeni, kļūst arvien grūtāk šos jau pieredzi guvušos darbiniekus noturēt. Nav jau jāaizmirst, ka no tiesneša palīga kādā noteiktā laika periodā var izaugt par tiesnesi. Tāpēc, iespējams, tiesneša palīgs iegulda sevī, sākotnēji ne finansiāli, bet sagatavo sevi tiesneša karjerai. Un šāds ieguldījums noteikti attaisnojas.
Nobeigumā nedaudz provokatīvs jautājums. Kādu jūs redzat rezultātu tiesu sistēmā pēc pieciem vai desmit gadiem, atrodoties savā amatā?
Gribas īstenot visu to, kas ir iesākts un ko esam iecerējuši ministrijas darba kārtībā. Piemēram, tiesu namu izveide, jo šis jautājums ir apspriests jau kopš 2007.gada. Tāpat šķīrējtiesu sakārtošana, e-izsoļu jautājumi, e-pakalpojumi tiesās, tiesnešu amata kandidātu atlases procesa pilnveidošana, tiesnešu mācību pilnveidošana un dažādi citi jautājumi. Man gribētos, lai šajā nākamo piecu gadu posmā mums būtu ne tikai iestrādnes, bet lai kādi procesi tiktu pabeigti un tie būtu apskatāmi darbībā, lai mēs varētu vērot kopīga un smaga darba augļus.
Un vēl... Gēte savulaik ir teicis: "Daudz vieglāk ir atrast kļūdu nekā patiesību." Es domāju, ka pašlaik daudzos gadījumos sabiedrības viedoklis par tiesu darbu ir veidojies, akcentējot uzmanību uz kaut kādām atsevišķām lietām un gadījumiem, kur kļūdas bijušas ļoti acīmredzamas vai spilgti pamanāmas. Ceru, ka pēc pieciem vai desmit gadiem būs mazāk tādu kļūdu, kas lec acīs, ka šis sabiedrības vispārējais viedoklis balstīsies vairāk uz vērtējumu par tiesu sistēmas darbu kopumā. Ministrija ļoti aktīvi strādā pie tā, lai efektivizētu un uzlabotu tiesu sistēmas darbu. Tāpēc noteikti gribētu redzēt tādu rezultātu, kur sabiedrības uzticība tiesu varai tiek vērtēta ar visaugstāko atzīmi un Latvija tiesu varas izvērtējumā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu desmitniekā, savukārt Latvijas tiesu vara varētu būt kādai citai valstij par paraugu, no kā mācīties.
Autors: LETA