Izskatītas četras zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietas

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija (turpmāk – Disciplinārlietu komisija) 2018. gada 23. augustā skatīja četras pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem ierosinātās disciplinārlietas. Ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2018. gada 10. jūlija lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret zvērinātu tiesu izpildītāju par Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa, kas apstiprināts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju 2009. gada 20. marta kopsapulcē, 8., 9. un 10. punkta pārkāpšanu, kas izpaudās zvērinātam tiesu izpildītājam neizpildot tiesas nolēmumu, ar kuru atzīts par prettiesisku un atcelts daļā zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins, jo, zvērināta tiesu izpildītāja ieskatā, tiesas nolēmumā pieļauto pārrakstīšanās kļūdu dēļ tiesas nolēmums nav izpildāms Izskatot ierosināto disciplinārlietu, Disciplinārlietu komisija konstatēja zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā iepriekšminēto pārkāpumu, secinot, ka tiesas nolēmums ir skaidrs un izpildāms, un  nolēma uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu – naudas sodu 2000 euro apmērā. Disciplinārlietu komisija, pieņemot lēmumu, ņēma vērā pieļautā pārkāpuma raksturu, zvērināta tiesu izpildītāja sniegtos rakstveida paskaidrojumus un ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja mantisko stāvokli. Izskatot ar tieslietu ministra 2018. gada 26. jūlija rīkojumu ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likuma 65. panta pirmās daļas 4. punktu, Disciplinārlietu komisija nolēma zvērinātam tiesu izpildītājam nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību. Disciplinārlieta ierosināta, jo pārbaudes gaitā secināts, ka zvērināts tiesu izpildītājs ir pieļāvis normatīvo aktu būtiskus pārkāpumus saistībā ar nekustamā īpašuma izsolēm, kas izpaudās kā izsludinātās nekustamā īpašuma izsoles pārtraukšana, nevis atlikšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 559. pantu, sludinājumos un paziņojumā par izsoli norādīja, ka izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, kaut gan atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 12. punkta “f” apakšpunkta un 40. panta sestās daļas prasībām, izsludinot nekustamā īpašuma izsoles, zvērinātam tiesu izpildītājam bija pienākums sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norādīt, ka izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un norādīt, kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība, kā to noteic Civilprocesa likuma 606. panta trešās daļas 8. punkts un piektā daļa. Turklāt zvērināts tiesu izpildītājs pretēji Civilprocesa likuma 617. pantam pieņēma lēmumu par izsludinātās nekustamā īpašuma izsoles atzīšanu par spēkā neesošu. Disciplinārlietu komisija pieņemot lēmumu, ņēma vērā pieļautā pārkāpuma raksturu, zvērināta tiesu izpildītāja sniegtos paskaidrojumus un ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, kā arī tiesu nolēmumus, kurās vērtēta konkrētā zvērināta tiesu izpildītāja rīcība. Disciplinārlietu komisijas 2018. gada 23. augusta sēdē uzsākts skatīt ar tieslietu ministra 2018. gada 25. jūlija rīkojumu ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par viņa rīcību, nepieņemot lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu un nepaziņojot minēto lēmumu ieinteresētajām personām. Tāpat 2018. gada 23. augusta sēdē uzsākts skatīt ar tieslietu ministra 2018. gada 13. augusta rīkojumu ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktajā atkārtotajā pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem. Ievērojot, ka minētās disciplinārlietas ierosinātas pret vienu zvērinātu tiesu izpildītāju, disciplinārlietu komisija nolēma apvienot minētās disciplinārlietas un atlikt to izskatīšanu, lai iegūtu papildu informāciju par rīkojumos konstatētajiem apstākļiem.