Valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izsludinātas Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam. Projektu izstrādāja tieslietu ministra vadīta darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, apgabaltiesām, Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas, kā arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Kā teikts pamatnostādņu projektā, tiesu iekārtas politikas mērķi ir stiprināt tiesu varas neatkarību, nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, kā arī veicināt tiesu darba organizācijas un tiesu procesu attīstību, nosakot prioritāros attīstības virzienus un mērķus, kā arī vidējā termiņā veicamos uzdevumus. Šodien izsludinātais politikas plānošanas dokuments nosaka dažādus rīcības virzienus tiesu iekārtas politikas mērķu sasniegšanai. Piemēram, lai nodrošinātu indivīdam pieejamu tiesu, plānots uzlabot tiesu sniegtos pakalpojumus. To var panākt, ieviešot vienotu rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu apmeklētāju apkalpošanas sistēmu, kā arī pilnveidojot tiesu nodevu un maksas pakalpojumu sistēmu. Lai turpinātu tiesas procesa modernizāciju, paredzēts sekmēt tiesvedības un procesuālo darbību elektronisku norisi, sekmēt skaņu ierakstu un video konferenču ieviešanu un izstrādāt standartizētus procesuālo dokumentu paraugus, lai atvieglotu privātpersonu vēršanos tiesā. Pamatnostādnēs paredzēta arī sabiedrības informēšana par tiesu darbu, kuru plānots realizēt, nodrošinot informatīvu materiālu pieejamību gan tiesu iestādēs, gan Latvijas Tiesu portālā, veicinot interneta pieejas punktu pieejamību tiesās, piemēram, internetbankas, kā arī veicot pētījumu par tiesu pakalpojumu informācijas centra nepieciešamību tieslietu sistēmā. Savukārt, lai attīstītu tiesu infrastruktūru, nepieciešams izstrādāt tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepciju, noteikt tiesu ēku standartus un drošības prasības, kā arī pilnveidot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti. Pamatnostādnēs paredzēta tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana. To plānots panākt, popularizējot mediāciju kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu un  pilnveidojot šķīrējtiesu darbības tiesisko regulējumu. Darba grupa secinājusi, ka iespējama atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām. Piemēram,  dzimtsarakstu nodaļām varētu nodot izskatīšanai paternitātes lietas, kurās nav strīda. Savukārt laulības šķiršanas lietas, kurās nav strīda un kuras neskar nepilngadīgo bērnu intereses, varētu nodot izskatīt zvērinātiem notāriem. Ietekme uz valsts budžetu tiks novērtēta, izstrādājot no pamatnostādnēm izrietošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus. Tieslietu ministrija būs atbildīga par pamatnostādņu īstenošanu. Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kancelejai, Augstākajai tiesai un Nacionālajai Trīspusējās sadarbības padomei. Ar pilnu pamatnostādņu tekstu var Ministru kabineta mājas lapā. Laura Pakalne TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Tālr. 67036714 e-pasts: Laura.Pakalne@tm.gov.lv