Lai izpildītu Kriminālsodu politikas koncepcijā plānoto, šodien Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL). Kā ziņots iepriekš, Kriminālsodu politikas koncepciju Ministru kabinets apstiprināja šā gada janvārī. Tās mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.Ar grozījumiem KL tiek paplašināts soda mērķa saturs. Tiek paredzēts, ka kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru nav paredzēta brīvības atņemšana. Ar KL grozījumiem tiek paplašinātas aresta izpildes iespējas, nosakot, ka tiesa, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, var noteikt, ka arests izciešams brīvdienās, vai noteikt, ka personai ir tiesības turpināt strādāt vai mācīties ārpus aresta izciešanas vietas ar pienākumu katru dienu atgriezties tajā. Kā norādīts KL grozījumu anotācijā, pašlaik naudas sodu ir iespējams aizstāt gan ar arestu, gan ar brīvības atņemšanu, savukārt piespiedu darbu – tikai ar arestu. Neskatoties uz to, ka atbilstoši KL piespiedu darbs ir smagāks sods salīdzinājumā ar naudas sodu,  jāņem vērā, ka no sociālā viedokļa maksimālais naudas sods – 200 minimālās mēnešalgas – ir bargāks sods nekā maksimālais piespiedu darbs – 280 stundas, jo prasa no personas lielāku personisko ieguldījumu tā izpildē. Turklāt konstatēts, ka par noziedzīgiem nodarījumiem neatbilstošu atzīstama naudas soda kā pamatsoda paredzēšana par smagiem noziegumiem, it īpaši sevišķi smagiem noziegumiem. Lai šīs normas sakārtotu un veicinātu naudas soda piemērošanu, likumā būtu jānorāda, ka naudas sods kā pamatsods piemērojams tikai par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem. Taču vienlaikus jānosaka gadījumi, kad naudas sodu kā pamatsodu varētu piemērot arī par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Proti, noteikt, ka naudas sods var tikt piemērots par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kas nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav izraisījis smagas sekas, un kas nav izdarīts organizētā grupā. Ar likumprojektiem tiek paredzēta iespēja piemērot ārzemniekiem papildsodu – izraidīšana no LR arī gadījumos, kad tie ir notiesāti nosacīti, kas līdz šim nebija paredzēts. Tiek būtiski paplašināts papildsoda – tiesību ierobežošana saturs un piemērošanas iespējas, nosakot, ka tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, piemēram, ieņemt noteiktus amatus, veikt kādu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt konkrētas vietas vai pasākumus. Ar grozījumiem KL tiek konkretizēti un paplašināti soda noteikšanas vispārīgie principi. Piemēram, paredzēts atteikties no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības pazīmes – noziedzīgu nodarījumu atkārtotība. Tiek piedāvāts turpmāk noziedzīgu nodarījumu kopību konstatēt ne tikai tad, kad persona izdarīs dažādus noziedzīgus nodarījumus, bet arī tad, kad persona izdarīs viena veida noziedzīgus nodarījumus, pastāvot nosacījumam, ka viņa nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav arī iestājies kriminālatbildības noilgums. Tāpat plānots KL papildināt atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu uzskaitījumu, un tos strukturēt atkarībā no nozīmīguma, kas ir būtiski soda apmēra noteikšanas brīdī. Vienlaikus tiek piedāvāts ierobežot vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods smaga un sevišķa nozieguma izdarīšanas gadījumā. Ar grozījumiem KL tiek konkretizēta arī sodu noteikšana par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un pēc vairākiem spriedumiem. Ar likumprojektiem tiek pārskatīti KL Sevišķajā daļā ietvertie noziedzīgie nodarījumu sastāvi, izslēdzot normas, kas paredz atbildību par nodarījumiem sakarā ar to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, jo KL nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Šādi nodarījumi tiek dekriminalizēti, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību, neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma. Dekriminalizējot atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kriminālatbildību par tiem tiek saglabāt gadījumos, ja ir nepieciešams izdalīt kvalificējošas pazīmes, piemēram, būtisks kaitējums, liels apmērs. Gadījumos, kad nodarījuma kaitīgums un bīstamība ir liela, KL tiek paredzēta kriminālatbildība jau par pirmo likumpārkāpumu, t. i., tiek kriminalizēti šādi administratīvie pārkāpumi. Visā KL paredzēti grozījumi ne tikai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijā un aprakstos, bet arī noteiktajās sodu sankcijās, realizējot Kriminālsodu politikas koncepcijā noteikto.  Tiek būtiski pārskatīti KL Sevišķās daļas pantos ietvertie sodi un to apmēri, būtiski samazinot brīvības atņemšanas sodu termiņus vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vienlaikus palielinot naudas sodu apmērus un papildinot sankcijas ar alternatīviem sodiem, kur tie līdz šim netika paredzēti, t.i., ar arestu, piespiedu darbu, naudas sodu. KL Sevišķajā daļā paredzētajiem sodiem jāatbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu kaitīgumam, vienlaikus nodrošinot tiesai plašas izvēles iespējas, piemērojot pārkāpējiem sodu.  Grozījumus KL izstrādājusi Kriminālsodu politika koncepcijas īstenošanas darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no TM, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas rajona tiesas, Zemgales apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes. Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijām, kā arī Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai. Grozījumi jāakceptē valdībā un jāapstiprina Saeimā. Ar grozījumu projektiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.   Laura Pakalne TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Tālr. 67036739 e-pasts: Laura.Pakalne@tm.gov.lv