Flickr
17. aprīlī Liepājas cietumā notika seminārs “Jaunais Liepājas cietums: Platforma drošībai caur atbildīgu resocializāciju”, kurā eksperti, valsts un pašvaldību institūciju, darba devēju organizāciju un nevalstiskā sektora pārstāvji diskutēja par jaunā cietuma lomu sabiedrības drošības stiprināšanā un ieslodzīto sekmīgas atgriešanās sabiedrībā veicināšanā.
Mūsdienīga pieeja ieslodzījuma vietu darbībai arvien skaidrāk apliecina, sabiedrības drošība nav panākama tikai ar likumpārkāpēju izolāciju. Tā balstās cilvēka uzvedības pārmaiņās un veiksmīgā atgriešanās procesā sabiedrībā, kur būtiska loma ir ne tikai ieslodzījuma vietām, bet arī plašam sociālā atbalsta tīklam.
Atklājot semināru, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins uzsvēra:
“Jaunais Liepājas cietums ir profesionālo centienu piepildījums paaudžu garumā. Mūsdienīga ieslodzījuma vieta nav skatāma tikai kā infrastruktūras objekts, bet gan kā būtiska daļa no valsts drošības sistēmas, kuras uzdevums ir veicināt pārmaiņas cilvēka uzvedībā un mazināt atkārtotas noziedzības riskus. Mēs nevaram sagaidīt, ka cilvēks, kurš ieslodzījumā tiek vienkārši norobežots un kura attīstība netiek veicināta, pēc soda izciešanas pēkšņi rīkosies citādāk. Ir jāizprot rīcības iemesli, mērķtiecīgi jāpalīdz cilvēkam mainīties, un sabiedrībai jābūt gatavai pieņemt šo pārmaiņu rezultātu.”
Pieeja, kas balstīta tikai uz kontroli un izolāciju, nespēj nodrošināt ilgtspējīgus rezultātus, tādēļ nepieciešama pāreja uz modeli, kas veicina iekšēju atbildību. Tas nozīmē aktīvu ieslodzītā iesaisti savā attīstības procesā – attīstot prasmes, pieņemot lēmumus un mācoties uzņemties atbildību par savu rīcību.
Ja cilvēks cietumā tikai tiek uzraudzīts, bet nemācās uzņemties atbildību, viņš pēc atbrīvošanas bieži atgriežas pie iepriekšējās uzvedības. Tāpēc jaunajā cietumā uzsvars tiek likts uz prasmju attīstīšanu, atbildību un spēju pieņemt lēmumus. Tas palīdz sagatavoties dzīvei pēc soda izciešanas.
“Ja vēsturiski korekcijas iestādes tika uztvertas kā kontroles un disciplinēšanas telpa, tad mūsdienās korekcijas dienests Eiropas tiesiskajā telpā vairs nav tikai “apsardzes” institūcija, bet vienlaikus drošības, cilvēktiesību garantēšanas un resocializācijas infrastruktūra. Tas prasa būtiski plašāku skatījumu – mēs vairs nerunājam tikai par ārēju uzraudzību, bet par spēju ietekmēt uzvedību, veidot atbildību un radīt priekšnoteikumus pārmaiņām,” uzsver Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra priekšniece Kristīne Beitele.
Vienlaikus īpaši tiek uzsvērts, ka resocializācija nebeidzas brīdī, kad persona pamet ieslodzījuma vietu. Izšķirošs ir pārejas posms uz dzīvi sabiedrībā, kas prasa koordinētu un nepārtrauktu atbalstu. Cilvēks atgriežas kopienā, darba tirgū, kur viņa turpmākās dzīves kvalitāti lielā mērā nosaka pieejamais atbalsts.
Liepājas cietuma priekšnieks Māris Dumpis norāda: “Darbs jaunajā Liepājas cietumā ir balstīts pārliecībā, ka cilvēks spēj mainīties. Mūsu uzdevums ir nodrošināt drošību, bet tikpat svarīgi ir radīt vidi, kur profesionāls un motivēts personāls var palīdzēt ieslodzītajiem attīstīties un atgriezties sabiedrībā labākiem. Tieši darbinieku godprātība un ticība pārmaiņu iespējai ir pamats mūsdienīgai un humānai soda izpildei.”
Semināra laikā notika arī ekspertu diskusija “No izolācijas uz kopienu: Kā sabiedrība kļūst par partneri resocializācijā?”, kurā tika uzsvērts, ka veiksmīga personas atgriešanās sabiedrībā nav iespējama bez ciešas un koordinētas sadarbības starp institūcijām un kopienu.
Diskusijā piedalījās Liepājas cietuma priekšnieka vietnieks Kaspars Zvirgzds, Liepājas domes centrālās administrācijas pārstāve Elīna Tolmačova, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Liepājas Sociālā dienesta Naktspatversmes vadītāja Ilona Šlisere un biedrības “Radi Vidi Pats” projektu vadītāja Linda Ulāne. Dalībnieki uzsvēra, ka resocializācija ir kopīgs uzdevums, kur būtiska loma ir gan pašvaldībām, gan darba devējiem, gan sociālajiem dienestiem un nevalstiskajām organizācijām, nodrošinot atbalstu mājokļa, nodarbinātības, sociālo prasmju un sabiedrības pieņemšanas jomās.
Lai mazinātu atkārtotas noziedzības riskus, būtiska ir cieša sadarbība starp dažādām institūcijām. Sociālie dienesti nodrošina atbalstu mājokļa, sociālo prasmju un pamatvajadzību risināšanā. Nodarbinātības veicināšanas institūcijas un darba devēji sniedz iespēju integrēties darba tirgū, kas ir viens no galvenajiem stabilas dzīves priekšnosacījumiem. Savukārt nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgie piedāvā individuālu atbalstu, mentoringu un iespējas attīstīt sociālās prasmes.
Šāda pieeja veido tā saukto resocializācijas ekosistēmu – vidi, kurā katra iesaistītā puse pilda nozīmīgu lomu. Sociālie dienesti, darba devēji, nevalstiskās organizācijas un kopiena kopumā nav tikai novērotāji, bet gan pilntiesīgi procesa dalībnieki.
“ESF+ līdzfinansētais projekts “Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem” sniedz iespēju stiprināt pieeju, kas balstīta koordinētā un ilgtermiņa sadarbībā. Tikai šāda sadarbība var nodrošināt, ka persona pēc soda izciešanas kļūst par pilnvērtīgu tās locekli. Tas nozīmē ne tikai palīdzēt cilvēkam mainīties ieslodzījuma laikā, bet arī radīt reālas iespējas šo pārmaiņu nostiprināšanai ārpus cietuma. Resocializācija tādējādi ir kopīgs sabiedrības uzdevums – process, kurā drošība tiek panākta nevis ar izolāciju vien, bet ar reālām un noturīgām pārmaiņām cilvēkā,” uzsver ESF+ projekta “Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem” vadītājs Ieslodzījuma vietu pārvaldē Māris Luste.
17.aprīlī svinīgi tika atklāts arī jaunais Liepājas cietums. Jaunā ieslodzījuma vieta paredzēta 1200 ieslodzītajiem vīriešiem, un tajā jau šobrīd pārvietoti 166 ieslodzītie, kuriem nodrošināta mūsdienīga vide ar iespējām iegūt izglītību, iesaistīties nodarbinātībās un attīstīt sociālās prasmes. Šāda pieeja ir būtiska, lai samazinātu atkārtotas noziedzības riskus un veicinātu veiksmīgu personu atgriešanos sabiedrībā.
Atklāšanas pasākumā piedalījās arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka ieslodzījuma vietu attīstība ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības drošībā. Vienlaikus tika iezīmēti arī turpmākie nozares attīstības virzieni, tostarp jauna sieviešu cietuma būvniecība Cēsīs ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu, kur tiks nodrošināta iespēja bērniem līdz četru gadu vecumam uzturēties kopā ar savām mammām.
Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno ESF+ līdzfinansētu projektu “Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem”. Projekta mērķis ir sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.
