17. aprīlī Liepājā norisinājās Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas rīkotais ceturtais seminārs no astoņu pasākumu cikla “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem”, kas veltīts sabiedrības informēšanai un speciālistu profesionālajai pilnveidei.
Seminārā Liepājā pulcējās pārstāvji no Liepājas, Dienvidkurzemes, Saldus un Kuldīgas novadiem – pašvaldības policijas, bāriņtiesu un sociālo dienestu speciālisti, reģionā praktizējoši zvērināti advokāti, sertificēti mediatori, tiesu pārstāvji un prokurori, kā arī Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Semināra mērķis ir informēt iedzīvotājus un nozares profesionāļus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību un valsts kompensāciju cietušajiem, veicinot izpratni par šo pakalpojumu saņemšanas iespējām un sekmējot to efektīvāku nodrošināšanu.
Atklājot semināru, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norādīja:
“Tikai aptuveni 7 % iedzīvotāju zina, kur iespējams saņemt juridisko palīdzību, un daudzi, kuriem tā pienāktos, diemžēl par šādu iespēju nemaz nezina. Ir svarīgi, lai cilvēks zina, ka viņš nelaimē nav viens. Tādēļ Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju ir uzsākusi sabiedrības informēšanas un iesaistīto speciālistu profesionālās pilnveides semināru ciklu “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem”, lai sniegtu praktiskas zināšanas par pieejamo atbalstu un stiprinātu izpratni par ikviena cilvēka tiesībām. Tiesības nav privilēģija – tās pienākas ikvienam, tādēļ aicinu speciālistus ar iegūtajām zināšanām dalīties arī ārpus profesionālās vides. Informēts cilvēks krīzes situācijā zina, kur vērsties pēc palīdzības un kā tās risināt.”
Savukārt Tiesu administrācijas direktora vietniece juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jautājumos Jeļena Bārbale uzsvēra:
“Pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam, mums ir iespēja ne tikai runāt par pieeju tiesiskumam, bet arī mērķtiecīgi rīkoties, organizējot informatīvus un izglītojošus seminārus visā Latvijā. Šis jau ir ceturtais seminārs, un uzkrātā pieredze skaidri apliecina – šādiem pasākumiem ir praktiska nozīme. Mēs redzam, ka vairākās pašvaldībās veidojas spēcīga starpinstitucionālā sadarbība, savukārt citviet vēl nepieciešams stiprināt izpratni, piemēram, par mediācijas iespējām.”
Semināra praktiskajā daļā Tiesu administrācijas speciālisti iepazīstināja gan ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, gan ar valsts kompensācijas cietušajiem pakalpojumu piešķiršanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un praktiskiem piemēriem. Kā arī informēja par īstenotajām un plānotajām aktivitātēm Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros, kas vērstas uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas attīstīšanu un paplašināšanu.
Attiecībā uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību tika skaidrots, ka tiesības uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību ir personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, valsts vai pašvaldības apgādībā esošām personām, kā arī personām, kuras pēkšņi nonākušas krīzes vai smagā materiālā situācijā, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
Paneļdiskusijā par valsts nodrošināto juridisko palīdzību piedalījās Tiesu administrācijas direktora vietniece Jeļena Bārbale, zvērināta advokāte Ilona Sipjagova, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Faila Abbasova un Liepājas Sociālā dienesta direktore Dace Zeļģe. Diskusijas laikā tika pārrunāta sākotnējās juridiskās palīdzības nozīme, mediācijas iespējas, sniedzot juridisko palīdzību. Tāpat tika pārrunāta arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas nozīme.
“Praksē redzu, ka cilvēkiem bieži trūkst skaidras izpratnes par savām tiesībām un pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Manā darbā nozīmīga ir ikviena iesaistītā loma – nereti tieši pirmais sastaptais cilvēks, piemēram, tiesas darbinieks vai apsargs, var sniegt sākotnējo informāciju par to, kur vērsties pēc palīdzības. Liepājā redzu pozitīvu praksi, kur izveidojusies cieša starpinstitucionālā sadarbība, kas palīdz nodrošināt savlaicīgu un efektīvu informācijas apriti.” uzsver zvērināta advokāte Ilona Sipjagova.
Savukārt, par valsts kompensācijas cietušajiem sistēmu, tika skaidrota piešķiršanas un izmaksas kārtība, kompensācijas apmēra noteikšanas principi un tā sadalījums atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma un cietušā statusa iegūšanas datuma. Tika izklāstīta arī iesnieguma pieteikšanas kārtība, termiņi un nepieciešamie dokumenti, uzsverot savlaicīgas rīcības nozīmi.
Paneļdiskusijā par valsts kompensāciju cietušajiem sistēmu piedalījās Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas vadītāja Inga Ozola, Valsts policijas Kurzemes Reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 2.grupas galvenā inspektore Baiba Lūka, “Skalbes” valdes priekšsēdētāja Anda Švinka un Dienvidkurzemes prokuratūras virsprokurora p.i. Ainārs Rimšāns. Diskusijas laikā tika pārrunāti starpinstitucionālās sadarbības izaicinājumi un uzsvērta sadarbības nozīme, piešķirot valsts kompensāciju cietušajiem. Tāpat tika pārrunāta arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas nozīme.
“No izmeklēšanas prakses redzam, ka savlaicīga informācijas sniegšana cietušajiem par viņu tiesībām uz valsts kompensāciju ir īpaši nozīmīga, jo tā var sniegt būtisku atbalstu pēc noziedzīga nodarījuma. Vienlaikus veiksmīgs kompensācijas piešķiršanas process lielā mērā balstās uz visu iesaistīto pušu sadarbību – gan gadījumos, kad nepilngadīgas personas intereses pārstāv bāriņtiesa, gan citos izmeklēšanas procesos kopumā.” norāda Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 2. grupas galvenā inspektore Baiba Lūka.
Stiprinot starpinstitucionālo sadarbību un veicinot vienotu izpratni par pieejamajiem atbalsta pasākumiem, iespējams mazināt informētības trūkumu, pārvarēt stereotipus un panākt, ka arvien vairāk personu savlaicīgi izmanto sev pienākošās tiesības uz juridisko palīdzību un valsts kompensāciju cietušajiem.
Tiesu administrācija īsteno ESF+ līdzfinansētu projektu “Pieeja tiesiskumam”. Projekta mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj viņus nabadzības un (vai) sociālās atstumtības riskam.
