Publicēts: 14.04.2009.
Informācija presei
Šodien Ministru kabinets uzklausīja informatīvo ziņojumu par masu pasākumu rīkošanai nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai novērstu to rīkošanu nepiemērotās vietās, kurās nav iespējams pilnībā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Informatīvo ziņojumu bija jāsagatavo Tieslietu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām pēc 2009. gada 13. janvāra notikumiem Vecrīgā, kad pēc publiski izziņotas atklātās sapulces notika masu nekārtības. Kā teikts informatīvajā ziņojumā, pamatā skatīts Satversmes 103. pants, kas nosaka iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Tā ir viena no demokrātiskā sabiedrībā noteiktajām cilvēka pamattiesībām. Taču šādas tiesības nav absolūtas, jo šīs tiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību un labklājību. Tiesisko regulējumu masu pasākumiem paredz likums „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, tādejādi tikai šajā likumā var noteikt ierobežojošas normas. Vērā jāņem arī Satversmes tiesas 2006. gada 23. novembra spriedums lietā par likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” normu atbilstību Satversmei, kurā pietiekami izvērsti analizētas daudzas minētā likuma normas un vairākas tika atzītas par neatbilstošām Satversmei. Piemēram, Satversmes tiesā tika apstrīdēta un ar spriedumu atcelta likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 9. panta pirmā daļa, kura paredzēja, ka sapulces, piketus un gājienus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidenta rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldību domju ēkām, tiesām, prokuratūras, policijas, ieslodzījuma vietu un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām. Tādejādi šobrīd, arī pēc 2009. gada 13. janvāra notikumiem Vecrīgā, nebūtu lietderīgi un tiesiski veikt grozījumus likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, lai noteiktu tādus pašus vai līdzīgus ierobežojumus tiem, kas jau atcelti ar Satversmes tiesas spriedumu, jo šāda rīcība sabiedrībā tiks uzskatīta par vēlmi ierobežot cilvēka demokrātiskās brīvības. Turklāt atklātās sapulcēs ir tiesīgi piedalīties visi, kas to vēlas, arī masu saziņas līdzekļu pārstāvji. Ierobežojumus var noteikt vienīgi sakarā ar sapulcēm izmantojamo telpu vai teritoriju platību. Tā ir viena no demokrātiskā sabiedrībā esošām pulcēšanās brīvības izpausmēm, tādēļ atklātas sapulces organizatoram nevar uzlikt par pienākumu pietiekami precīzi plānot un pieteikt pašvaldībā pasākuma dalībnieku skaitu, jo to var ietekmēt dažādi apstākļi, piemēram, sapulcē izskatāmo jautājumu aktualitāte, arī laika apstākļi. Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka ievērojama loma sapulču, gājienu un piketu organizācijas nodrošināšanā paredzēta pašvaldībām, proti, noteiktas pašvaldību tiesības izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. Tas faktiski pieļauj iespēju jebkurai pašvaldībai, tai skaitā Rīgas domei, sadarbībā ar valsts institūcijām izvērtēt visus iespējamos riskus un izdot saistošus noteikumus par šādu sapulču rīkošanas kārtību un norisi, piemēram, Vecrīgā. Tieslietu ministrijas rīkotajā sanāksmē dažādu institūciju speciālisti vienojušies, ka likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” būtu jāprecizē regulējums par pasākuma organizētāja un pašvaldības kompetenci attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem, jo šobrīd ir problēmas ar kārtības uzturētāju nodrošināšanu no organizatoru puses. Saskaņā ar šodien pieņemto Ministru kabineta rīkojumu, šos grozījumus paredzēts izstrādāt līdz 2009. gada 1. jūlijam. Ar pilnu informatīvā ziņojuma tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā. Laura Pakalne TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Tālr. 67036714 e-pasts: Laura.Pakalne@tm.gov.lv