No 1. janvāra krietni palielinājušies naudas sodi par ekonomiskajiem noziegumiem
Pēdējo gadu laikā palielinājušies naudas sodu un naudas piedziņas apmēri par noziedzīgiem nodarījumiem, t.sk., par kukuļošanu un naudas atmazgāšanu. Naudas sods tiek uzskatīts kā viens no efektīvākajiem sodiem par ekonomiskajiem noziegumiem. Uz to ir norādījusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, veicot Latvijas tiesību aktu atbilstības Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos novērtējumu. Naudas sodi fiziskajām personām un naudas piedziņas apmēri juridiskām personām ir palielināti, lai personas atturētu no nelikumīgas rīcības.
Kā norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: “Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas bija jāievieš, lai sekmētu personu atturēšanos no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Šādi bargi sodi ir labs prevencijas līdzeklis ekonomisko noziegumu novēršanai”. Pateicoties paaugstinātajiem naudas sodu apmēriem, vainīgajam varēs piemērot taisnīgu un samērīgu sodu, kas sasniegs kriminālsoda mērķi, atzīst Dzintars Rasnačs.
Pagājušā gada 3.decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas būtiski palielināja maksimālos naudas sodu apmērus, bet reizē ar minimālās algas paaugstināšanos šajā gadā pieaudzis arī naudas soda apmērs, ko var piemērot par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Grozījumi Krimināllikumā palielina fiziskām personām piemērojamos maksimālos naudas sodu apmērus un attiecīgi ir palielināti naudas sodi arī par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana jeb naudas atmazgāšana, grāmatvedības pārkāpumi un kukuļdošanu. Turpmāk tiesas varēs piemērot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas izdarīta pēc 2015.gada 3.decembra līdz pat  370 000 eiro lielu naudas sodu fiziskajai personai, bet ja šis noziedzīgais nodarījums būs izdarīts personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, tad 740 000 eiro, bet ja lielā apmērā – 3,7 miljoni.  Par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu maksimālais naudas sods ir 370 000 eiro, bet, ja tie ir radījuši būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm vai tas ir izdarīts mantkārīgā nolūkā, maksimālais naudas sods ir 740 000 eiro. Savukārt par kukuļdošanu maksimālais naudas sods ir 370 000 eiro, bet ja tā ir izdarīta lielā apmērā vai to ir izdarījusi valsts amatpersona, vai personu grupa vai organizēta grupa – 3,7 miljoni eiro. Savukārt jau 2013.gada 1.aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas būtiski palielināja maksimālo naudas piedziņas apmēru juridiskām personām kā piespiedu ietekmēšanas līdzekli par noziedzīgo nodarījumu, kuru juridiskās personas interesēs vai tās labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā ir izdarījusi fiziskā persona. Šajā tabulā uzskatāmi var redzēt naudas sodu apmēru pieaugumu pēc noziedzīgo nodarījumu klasifikācijas:     Noziedzīgais nodarījums   Naudas soda apmērs fiziskai personai   Naudas piedziņas apmērs juridiskai personai     Kriminālpārkāpums   3 – 100 minimālās mēnešalgas (MMA) 1 110 eiro – 37 000 eiro     5 – 10 000 MMA 1 850 eiro – 3 700 000 eiro   Mazāk smags noziegums   5 – 1000 MMA 1 850 eiro - 370 000 eiro     10 – 50 000 MMA 3 700 eiro – 18 500 000 eiro   Smags noziegums   10 – 2000 MMA 3 700 eiro – 740 000 eiro   20 – 75 000 MMA 7 400 eiro – 27 750 000 eiro   Sevišķi smags noziegums   300 – 10 000 MMA 111 000 eiro – 3 700 000 eiro   30 – 100 000 MMA 11 100 eiro – 37 000 000 eiro       Laura Majevska Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Tālrunis: 67036738, 28363725 E-pasts: Laura.Majevska@tm.gov.lv