Informācija presei
Noteikts mediācijas procesa tiesiskais regulējums
2014. gada 22. maijā Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu, kas noteiks mediācijas tiesisko regulējumu. Vienlaikus ar Mediācijas likumu trešajā galīgajā lasījumā pieņemti arī ar šī likuma ieviešanu saistīti grozījumi Civilprocesa likumā. Projekti attiecas uz domstarpību risināšanu civiltiesiskajās attiecībās. Uz mediāciju citās tiesību nozarēs, Mediācijas likumā ietvertais regulējums attiecināms, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Darbs pie mediācijas tiesiskā regulējuma Latvijā aizsākās jau 2008. gadā, kad Tieslietu ministrija uzsāka koncepcijas par mediācijas ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā izstrādi. Nepieciešamība pēc mediācijas tiesiskā regulējuma izriet no 2008. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/EK/52 par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, kas dalībvalstīm nosaka pienākumu noteikt tiesisko regulējumu direktīvas prasību ievērošanai. Mediācija ir process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora -, palīdzību, mēģina rast konstruktīvu konflikta risinājumu. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības (tajā skaitā darījumu partneru) un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesā. Latvijā jau šobrīd pašorganizācijas ceļā ir labi attīstījies tīrās mediācijas modelis. Savukārt, lai nodrošinātu vienotus mediācijas standartus, veicinātu mediācijas pieejamību un nodrošinātu sabiedrības informēšanu par mediācijas izmantošanas iespējām, likumprojekti nosaka juridiskus priekšnosacījumus, lai nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu blakus tradicionālajam tiesvedības procesam. Projekti nosaka vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus, nostiprina kvalitatīva mediācijas procesa norises priekšnoteikumus, kā arī no 2015.gada 1.janvāra ievieš tiesas ieteiktu mediāciju. Izstrādātie likumprojekti ievieš tiesas un mediācijas sasaisti, nosakot tiesneša pienākumu, skatot civiltiesiskos strīdus, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu skatāmi prasības tiesvedības kārtībā, piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai: 1) pēc lietas ierosināšanas - nosūtot atbildētājam iesniegto prasības pieteikumu un paziņojot prasītajam par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, lūdzot paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai persona piekrīt izmantot mediāciju; 2) sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē; 3) lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Gadījumos, kad puses piekrīt mediācijai lietas iztiesāšanas gaitā, likums paredz tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu. Ja saņemta prasītāja un atbildētāja piekrišana mediācijai, tiesnesis noteiks termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā 7 dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Vienlaikus Civilprocesa likumā paredzētie grozījumi paredz daļēju valsts nodevas atmaksu, ja tiesvedības izbeigšanas pamats būs prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta vienošanās mediācijā, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu. Pusēm ir tiesības strīda risināšanai izvēlēties jebkuru mediatoru un ikviena mediācijas procesa rezultātā panākta vienošanās, ja vien puses iesniegs tiesā apliecinājumu par mediācijas rezultātu, būs pamats tiesvedības izbeigšanai. Taču tiesas ieteiktas mediācijas gadījumā tiesnesis vai tiesa aicinās puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. Lai nodrošinātu pieeju kvalitatīvam mediācijas procesam, Mediācijas likums paredz vienotu mediatoru sertificēšanas kārtību. Par sertificētu mediatoru varēs kļūt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, kurai ir augstākā izglītība, prot valsts valodu augstākajā līmenī, izgājusi mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu. Mediatorus sertificēs Sertificētu mediatoru padome. Padomes arī būs tiesīga lemt par sertifikāta darbības izbeigšanu vai apturēšanu. Sertificētu mediatoru sarakstu uzturēs un tajā esošo datu aktualizēšanu pastāvīgi nodrošinās Sertificētu mediatoru padome. Sertificētu mediatoru saraksts būs publisku pieejams ikvienam interesentam interneta vietnē www.mediacija.lv . Saeimā pieņemtie likumprojekti vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Likumprojektu spēkā stāšanās prognozējama jūnija otrajā pusē. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam, Tieslietu ministrija šobrīd izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā persona, kura vēlas kļūt par sertificētu mediatoru, piesakās mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, šāda pārbaudījuma saturu un norises kārtību, sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījuma saturu un norises kārtību, Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas darbības kārtību un kompetenci, kā arī sertificēta mediatora sertifikāta paraugu.