„Eiropas Prokuratūra uz Eurojust bāzes ļautu ietaupīt gan finanšu, gan cilvēkresursus, jo tās darbība lielā mērā tiktu nodrošināta ar jau esošajām iespējām, kas pieejamas Eurojust”, norāda ministre.Papildus iepriekš minētajam B.Broka uzsver, ka Eiropas Prokuratūras mērķis ir cīņa ar noziegumiem, kas saistīti ar ES finansēm, tāpēc šobrīd tās kompetences paplašināšana ar cita veida noziegumu izmeklēšanu būtu pāragra. Līdz ar to ES dalībvalstu sadarbība cita veida noziegumu izmeklēšanā būtu jāturpina uzticēt Eurojust. Papildu informācija: Lai apkarotu noziegumus, kas skar ES finansiālās intereses, dalībvalstis pirms vairākiem gadiem ir vienojušās, ka Eiropas Savienībā var tikt izveidota Eiropas Prokuratūra. Šobrīd ES līmenī vairs nav diskusija par to, vai Eiropas Prokuratūrai vispār būt. Šis fakts ir jau nostiprināts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (86.pantā), kurā teikts, ka ES var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Līgumā ir jau atrunāts, ka Eiropas Prokuratūra būs atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropolu, attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus pret Savienības finansiālajām interesēm. Šobrīd atvērtais jautājums ir par to, kādā veidā organizēt Eiropas Prokuratūras darbību.
Publicēts: 10.04.2014.
Informācija par tieslietu ministres Baibas Brokas vizīti Eurojust tika pārstāstīta neprecīzi – tas kardināli mainījis viņas teiktā nozīmi. Ministre atbalsta Eiropas Prokuratūras izveidi, jo to paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 86.pants.
Diskusijas starp dalībvalstīm ir par veidu, kā to īstenot (lēmums par Eiropas Prokuratūras darbību jāpieņem visām ES dalībvalstīm vienbalsīgi). B.Broka, uzklausot Starptautiskās krimināltiesas un Eurojust vadības viedokli, norādīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams rūpīgs izvērtējums par to, kurš no Eiropas Prokuratūras izveides modeļiem būtu efektīvāks. Arī lēmumu pieņemšana jaunveidojamajā birojā varētu būt līdzīgi Eurojust – izmantojot koleģialitātes principu.