Publicēts: 04.08.2009.
Informācija presei
Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL), ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa. Kā teikts likumprojekta anotācijā, KL paredz atbildību par kontrabandu, kas veikta ar īpaši norādītajām precēm, tai skaitā spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas robežai nelikumīgā veidā. Apjomu, cik daudz alkohola var ievest Latvijā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nosaka īpaša kārtība, proti, drīkst ievest 110 litrus alus, 90 litrus vīna, 20 litrus starpproduktu un 10 litrus pārējo alkoholisko dzērienu. Savukārt sods par iepriekš noteikto alkoholisko dzērienu atļautā daudzuma pārsniegšanu var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Lai risinātu situāciju, kad pie kriminālatbildības personas tiek sauktas par nesamērīgi maziem likumpārkāpumiem attiecībā uz spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas robežai un tiek tērēti daudz līdzekļi izmeklēšanai, ar grozījumiem paredzēts svītrot no KL atsevišķu atbildību par spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu nelikumīgā veidā. Tādējādi atbildība par minēto dzērienu pārvietošanu pāri robežai nelikumīgā veidā lielākos apmēros tiks paredzēta tikai KL sadaļā „Kontrabanda”. Šodien tika izsludināti arī grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, un tie nosaka spīdzināšanas definīciju. Apvienoto Nāciju Organizācijas Spīdzināšanas izkaušanas komiteja savā ziņojumā par Konvencijas pret Spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu izpildi Latvijā norādījusi, ka spīdzināšana kā noziedzīgs nodarījums nav pietiekami atspoguļots KL. Pēc grozījumu pieņemšanas spīdzināšana KL tiks definēta kā vairākkārtīga vai ilgstoša personas darbība vai bezdarbība, nodarot citai personai stipras fiziskas sāpes vai psihiskas ciešanas, vai apzināta vienreizēja personas darbība vai bezdarbība, sagādājot citai personai stipras fiziskas vai psihiskas ciešanas, lai ietekmētu viņas apziņu vai gribu. KL pastāvīgajā darba grupā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga, Sabiedriskās politikas centra „Providus” un Tieslietu ministrijas. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā. Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu un Iekšlietu ministrijām, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kancelejai un Nacionālajai Trīspusējās sadarbības padomei. Ar pilnu grozījumu tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā. Laura Pakalne TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Tālr. 67036714 e-pasts: Laura.Pakalne@tm.gov.lv