Pēc līguma noslēgšanas uz svešas zemes varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves
Otrdien, 21. jūnijā, Ministru kabineta sēdē atbalstīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai pilnvērtīgi ieviestu Civillikumā paredzēto jauno tiesību institūtu – apbūves tiesību no 2017. gada 1. janvāra. Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas  nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā. Apbūves tiesība atbilstoši 2015. gada 5. martā Saeimā pieņemtajiem un Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Civillikumā būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos. Lai precizētu normatīvo regulējumu attiecībā uz Civillikumā ieviesto tiesību institūtu, Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus vairākos saistītajos normatīvajos aktos. Grozījumi Zemesgrāmatu likumā paredzēs apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā kā zemes gabala apgrūtinājumu un šim nolūkam atklāt atsevišķu apbūves tiesības nodalījumu. Savukārt grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiks, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku attiecībā uz nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi atzīstams arī apbūves tiesīgais. Tādējādi apbūves tiesīgais iegūs visas nekustamā īpašuma īpašniekam Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktās tiesības un pienākumus. Tāpat saskaņā ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” nekustamā īpašuma nodokli par nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, kas tiks uzcelta uz apbūves tiesības pamata, maksās apbūvei nodotā zemes gabala īpašnieks. Apbūvei nodotā zemes gabala īpašniekam visu apbūves tiesības spēka esamības laiku saglabāsies pienākums maksāt arī nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Izstrādātie likumprojekti vēl jāapstiprina Saeimā. Ar grozījumu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.   Ksenija Vītola Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Tālr.: 67036861 E-pasts: Ksenija.Vitola@tm.gov.lv