Tieslietu ministrijas virzītais grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ļautu pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijā pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ievērojot noteiktās prasības. Tas sniegtu Ukrainas civiliedzīvotājiem skaidrību par iespēju turpināt dzīvi Latvijā un plānot nākotni. Saeima likumprojektu nodevusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. To plānots pieņemt vēl šajā Saeimas sasaukumā.
Daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā dzīvo jau vairāk nekā četrus gadus, strādā, maksā nodokļus, un viņu bērni mācās Latvijas skolās. Sākot ar 2027. gada martu, pirmajiem no viņiem apritēs pieci nepārtrauktas uzturēšanās gadi. Taču pašreizējais Imigrācijas likums paredz atteikt pastāvīgās uzturēšanās atļauju personām, kuras pieprasījušas vai saņēmušas pagaidu aizsardzību Latvijā. Likumprojekts paredz novērst šo šķērsli un noteikt skaidrus nosacījumus pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanai.
“Mūsu mērķis ir nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesisko skaidrību par viņu turpmāko uzturēšanos Latvijā. Cilvēkiem, kuri šeit jau vairākus gadus dzīvo, strādā un audzina bērnus, jāzina, kādi nosacījumi jāizpilda, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Skaidri un paredzami noteikumi ļauj ģimenēm drošāk plānot nākotni un palīdz cilvēkiem pilnvērtīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Priekšlikums attiektos uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir tikai Ukrainas pilsonība un kuriem Latvijā ir vai ir bijusi piešķirta pagaidu aizsardzība. Piecu gadu uzturēšanās laikā ieskaitītu arī laiku, kas Latvijā pavadīts ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju.
Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai būtu jāievēro Imigrācijas likumā noteiktās prasības, tostarp par latviešu valodas zināšanām un Latvijas kultūras un vēstures kursa apguvi.
Likumprojekts paredz arī iztikas līdzekļu prasības, ņemot vērā cilvēku atšķirīgos dzīves apstākļus. Pilngadīgai personai nepieciešamais līdzekļu apmērs būtu minimālās mēneša darba algas apmērā, bet bērnam – 30 procenti no šīs summas. Ja zemāku līdzekļu apmēru pamato attaisnojoši apstākļi, piemēram, viena vecāka ģimene, invaliditāte vai pensijas vecums, un šis pamatojums tiek atzīts par attaisnojošu, par pietiekamiem varētu atzīt personas rīcībā faktiski esošos līdzekļus.
Vienlaikus priekšlikumā ņemtas vērā Ukrainas aizsardzības vajadzības. Vīriešiem, pieprasot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, būtu jāiesniedz Ukrainas kompetentās institūcijas izdots apliecinājums par atbrīvojumu no iesaukšanas Ukrainas aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā.
Likumprojekts paredz Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas būtu jāreģistrē reizi piecos gados. Regulējuma īstenošanu nodrošinātu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Likumprojekta īstenošana neradītu papildu izdevumus valsts un pašvaldību budžetiem.