Saeima ceturtdien, 20. augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vienkāršāku kārtību tiesas spriedumu izpildē. Izmaiņas palīdzēs izvairīties no liekām darbībām gadījumos, kad uzņēmums ir reorganizēts vai cilvēku nav iespējams sasniegt ierastajā veidā.
Viena no izmaiņām attiecas uz uzņēmumu reorganizāciju. Piemēram, ja uzņēmums, kuram kāds ir parādā naudu, tiek pievienots citam uzņēmumam, tā tiesības un saistības pāriet jaunajam uzņēmumam. Pašlaik šādā situācijā var būt nepieciešamas papildu darbības, lai izpildu lietā oficiāli nomainītu vienu uzņēmumu pret otru.
Turpmāk noteiktos gadījumos šo jautājumu varēs izlemt zvērināts tiesu izpildītājs, ja informācija par uzņēmuma reorganizāciju jau būs redzama komercreģistrā. Tas nozīmē mazāk lieku darbību un ātrāku tiesas nolēmuma izpildi.
“Valsts nedrīkst prasīt cilvēkam vēl vienu dokumentu vai vēl vienu procedūru par to, ko pati jau zina. Ja uzņēmuma reorganizācija ir reģistrēta, sprieduma izpildei ir jāturpinās bez liekas kavēšanās. Tiesiskumam ir jāstrādā ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Grozījumi risina arī situācijas, kad tiesu izpildītājs nevar cilvēkam nosūtīt nepieciešamos dokumentus. Piemēram, cilvēkam nav zināmas deklarētās dzīvesvietas, nav oficiālās elektroniskās adreses un viņš nav norādījis citu adresi saziņai.
Šādos gadījumos par noteiktiem dokumentiem tiesu izpildītājs varēs publicēt paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tas ļaus procesam neapstāties tikai tāpēc, ka cilvēku ilgstoši nav iespējams sasniegt.
Likumprojekts precizē arī kārtību patērētāju kolektīvo prasību lietās. Līdztekus Patērētāju tiesību aizsardzības centram atsevišķos gadījumos procesā būs paredzēta arī Latvijas Bankas iesaiste. Piemēram, tas var būt svarīgi lietās, kur vairākiem patērētājiem ir vienāds strīds par finanšu pakalpojumu.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.