Lai nodrošinātu iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, Saeima ceturtdien, 15. jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā un grozījumus Kriminālprocesa likumā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šodien Saeima galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas izstrādāti ar mērķi vairāk aizsargāt vardarbības ģimenē upuri. Tas ir arī solis ceļā uz sabiedrības attieksmes maiņu pret vardarbības nodarījumiem. Vardarbību nedrīkst tolerēt nevienā tās aspektā, par to nedrīkst klusēt! Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki jūtas aizsargāti savās mājās, savā valstī!”
Grozījumi paredz kā prioritāru noteikt tādu kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē. Šādos gadījumos lietas iztiesāšana būs jāuzsāk ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc kriminālprocesa saņemšanas. Pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās kriminālprocess par vardarbību ģimenē būs jāuzsāk neatkarīgi no cietušās personas iesnieguma. Turpmāk būs iespēja piemērot speciālo procesuālo aizsardzību no vajāšanās un vardarbības draudiem cietušajām personām.
Par vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja tā izdarīta ģimenē, tiks paredzēta brīvības atņemšana līdz trīs gadiem, iepriekš tie bija trīs mēneši. Bet par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu tiks paredzēta brīvības atņemšana līdz trīs gadiem, arī šis termiņš iepriekš bija trīs mēneši.
Efektīvāka aizsardzība arī tiks nodrošināta cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu.
Grozījumi stāsies spēkā 15. jūlijā.