Šā gada 15. decembrī notika videokonferences un skaņas ierakstu iekārtu prezentācija pirmajā ar tām aprīkotajā tiesas sēžu zālē Rīgas apgabaltiesā, Abrenes ielā 3. Tajā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas (LR) tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Šveices Konfederācijas vēstniece Latvijas Republikā Gabriela Nutzi - Sulpizio, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Tiesu administrācijas (TA) direktors Edvīns Balševics un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence. Prezentācijā piedalījās arī projekta vadība, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inese Kalniņa, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte u.c. ar projekta „Tiesu modernizācija Latvijā" ieviešanu saistītu institūciju un organizāciju vadītāji. „Viens no taisnīgas tiesas principiem ir saistīts ar tiesas pieejamību, un tāpēc videokonferenču izmantošana tiesu darbā ir tēma, kas aktuāla visā Eiropas Savienībā. Tiesu administrācijas īstenotais projekts Latvijā ir milzīgs solis uz priekšu tiesu sistēmas modernizācijā, kas visupirms ieviesīs būtisku ekonomiju tieslietu jomā," atklājot prezentāciju, teica tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Jau ziņots, ka TA atklāta konkursa rezultātā ir noslēgusi līgumu ar SIA „Lattelecom", kuras uzdevums ir aprīkot Latvijas tiesas un ieslodzījuma vietas ar videokonferences un skaņas ieraksta iekārtām Latvijas - Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros. Saskaņā ar tiesas sēžu zāļu aprīkošanas plānu vispirms tiks aprīkotas lielākās un noslogotākās Latvijas tiesas - Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs, Jelgavā, Liepājā. Rīgas apgabaltiesas 10. tiesas sēžu zālē ir uzstādīts pirmais šāds komplekts, bet, kā prezentācijas pasākumā norādīja TA direktors Edvīns Balševics, projekts norit paredzētajā laikā un visās tiesās Latvijā ar video konferences un skaņas ieraksta iekārtām aprīkotas sēžu zāles būs pieejamas līdz 2012. gada 30. jūnijam. Uzsverot, ka tiesu arī turpmāk spriedīs cilvēki nevis mašīnas un šajā ziņā nekas nemainīsies, turklāt tam ir vairāki iemesli, savā uzrunā 15. decembra prezentācijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka jaunās tehnoloģijas var daudz līdzēt lietās, kas saistītas ar tiesas spriešanu. „Tas, ka tiesas strādā ar jaunajiem informācijas nesējiem jebkurā - video vai audio - veidolā, ir pašsaprotami lielākajā daļā attīstīto pasaules valstu, un Latvijā sākums tiesu modernizācijai ir ļoti labs. Šodien mēs redzam vienu piemēru, un es ar nepacietību gaidu, kad videokonferences un skaņas ieraksta iekārtas būs visās Latvijas tiesās." Videokonferenci tiesas varēs izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēs ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī. Videokonferences izmantošana ļaus saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazināsies lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks, tā kā nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē būs iespējams tuvākās pilsētas tiesā. Tāpat samazināsies atlikto tiesas sēžu skaits lietas dalībnieku neierašanās dēļ. Būtiski samazināsies nepieciešamība pārvietot jeb konvojēt apcietināto personu no ieslodzījuma vietas uz tiesu. Savukārt tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņu ieraksta aparatūru palīdzēs uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti, kā arī samazināt tiesu darba apjomu dokumentu sagatavošanā. Samazināsies protokola sagatavošanai nepieciešamais laiks, un tiesas sēdes skaņu ieraksts jeb protokols lietas dalībniekiem būs pieejams pēc tiesas sēdes beigām daudz ātrāk. „Projekts bija ļoti drosmīgs, un mēs, tiesneši, sākotnēji to uztvērām ar bažām, taču rezultāts apmierina visus. Rīgas apgabaltiesā iekārtas jau tiek izmantotas un arī šodien bija paredzēta tiesas sēde, kuru iecerēts izskatīt, izmantojot videokonferences iespēju," pastāstīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence. Projekta „Tiesu modernizācija Latvijā" īstenošanu TA uzsāka 2009. gadā, un tā ietvaros tiek pilnveidota Latvijas tiesu pieejamība ar jaunajām tehnoloģijām un elektronisko dokumentu apriti, ieviestas izmaksu kontroles, samazināšanas un pārvaldības procedūras, uzlabota tiesu informācijas un pakalpojumu pieejamība, iekšējās informācijas aprite, tādējādi veicinot tiesu darbības efektivitātes paaugstināšanu un radot iespējas turpmāk būtiski samazināt procesuālo ekonomiju tiesu sistēmā. Projekta „Tiesu modernizācija Latvijā" īstenošanai tiek izmantots Latvijas - Šveices sadarbības programmas finansējums, ko piešķir Šveices Konfederācijas padome. „Projekts „Tiesu modernizācija Latvijā" ir īpašs projekts, jo ir ne tikai Latvijā pirmais Šveices Konfederācijas padomes parakstītais līgums, bet arī pirmais no tiesu sistēmas projektiem Baltijas valstīs. Šveices finansējuma mērķis Latvijai un citām mazajām valstīm bija palīdzēt mazināt atšķirības starp valstīm, tomēr tā ir arī lieliska iespēja stiprināt divpusējās Šveices un Latvijas attiecības," piedaloties prezentācijā 15. decembrī, norādīja Šveices Konfederācijas vēstniece Latvijas Republikā Gabriela Nutzi - Sulpizio. Projekta kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome, bet 15% Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. Papildinformācija: Liene Krīvena Projekta konsultante Tālr. 672819073 E-pasts: liene[at]tels.lv