Rīt, 7.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas iezīmē jaunu pieeju administratīvo pārkāpumu lietvedības efektivizēšanā. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir sistēmiski izvērtēta administratīvo pārkāpēju sodīšanas procedūra un veikti savstarpēji saskaņoti grozījumi, kas vērsti uz ilgi gaidītās reformas uzsākšanu administratīvo pārkāpumu jomā. Grozījumi novērsīs iespēju personām palikt nesodītām noilguma dēļ, jo tiek mainīti noilguma aprēķināšanas principi, kas turpmāk liegs, piemēram, „dzērājšoferiem”, uzrādot ģimenes ārsta izsniegtas slimības lapas, neierasties uz tiesu un nesaņemt sodu. Tāpat tiks palielinātas iespējas cietušajiem no pārkāpēja piedzīt nodarītos zaudējumus, parastajos gadījumos vēršoties tikai vienā tiesā, nevis divās, kā līdz šim. Pārkāpējiem uz lietas izskatīšanu gan iestādē, gan tiesā būs jāierodas personīgi, vairs nebūs iespējams pilnvarot advokātu un pašam tai pat laikā doties atvaļinājuma braucienā. Vairs nebūs iespējams uzlikt sodus nepilngadīgajiem, procesā neiesaistot vecākus, tādejādi būs izslēgta situācija, ka vecāki uzzina par savu bērnu sodīšanu tikai, kad atnāk piedziņas dokumenti no tiesu izpildītāja. Savukārt, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesā, apelācijas instances tiesvedības notiks tikai rakstveida procesā. Mainīta arī pierādījumu novērtēšanas kārtība un novērsta situācija, kad amatpersonu liecībām un paskaidrojumiem tiek piešķirta lielāka ticamība, nekā privātpersonu liecībām. Ar projektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.