Flickr
Lai mazinātu atkārtotas noziedzības risku, ieslodzījuma vietām jānodrošina ne tikai droša soda izpilde, bet arī vide, kas palīdz cilvēkam attīstīt patstāvību, uzņemties atbildību un sagatavoties dzīvei pēc atbrīvošanas. Par to, kas padara cietumu efektīvu, kā īstenot pārmaiņas cietumu pārvaldībā un novērtēt resocializācijas rezultātus, 5. novembrī Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā Olainē diskutēja Latvijas, Norvēģijas cietumu vadības eksperti un Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas Cietumu dienesta koledžas direktore.
2026. gads iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas cietumu sistēmā – darbu jaunā ēkā uzsācis Liepājas cietums, pirmā pēc neatkarības atjaunošanas no jauna uzbūvētā ieslodzījuma vieta Latvijā, savukārt Saeima pieņēmusi jauno Kriminālsodu izpildes likumu, kas aizstās vairāk nekā pusgadsimtu veco Latvijas Sodu izpildes kodeksu.
Taču līdz ar jaunu infrastruktūru un tiesisko regulējumu aktualizējas būtisks jautājums – kā panākt, lai ieslodzījums ne tikai nodrošinātu drošību un kārtību, bet arī palīdzētu cilvēkam sagatavoties dzīvei pēc atbrīvošanas un mazinātu atkārtotas noziedzības risku? Cietumā ikdienu lielā mērā nosaka noteikumi un ārēji pieņemti lēmumi, savukārt dzīvei brīvībā nepieciešama patstāvība, atbildība un prasme risināt problēmas. Ja ieslodzījuma laikā cilvēkam netiek dotas iespējas šīs prasmes attīstīt, pastāv risks, ka viņš būs labi pielāgojies dzīvei cietumā, bet nepietiekami sagatavots patstāvīgai dzīvei pēc soda izciešanas.
„Mūsu uzdevums nav tikai nodrošināt drošu un likumīgu soda izpildi. Tikpat svarīgi ir tas, kāds cilvēks pēc soda izciešanas atgriežas sabiedrībā. Ja vēlamies ilgtermiņā mazināt atkārtotu noziedzību, ieslodzījuma laikam ir jākļūst par iespēju attīstīt atbildību, patstāvību un prasmes, kas nepieciešamas likumpaklausīgai dzīvei. Tas nozīmē, ka resocializācijai jābūt nevis atsevišķu pasākumu kopumam, bet mērķtiecīgai un savstarpēji saskaņotai pieejai visā soda izciešanas laikā un arī pēc tam,” uzsvēra Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins.
Preses konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta drošības, kontroles un ieslodzīto personiskās atbildības līdzsvaram. Norvēģijas Kriminālsodu izpildes dienesta vecākais padomnieks un bijušais Haldenas cietuma priekšnieks Āre Heidāl (Are Høidal) dalījās pieredzē par cietuma ikdienas organizēšanu un iespējām veicināt ieslodzīto patstāvību, vienlaikus saglabājot nepieciešamo drošību. Diskusijā tika aplūkota arī cietuma personāla attieksmes, savstarpējo attiecību un ikdienas darba kultūras nozīme, palīdzot ieslodzītajiem attīstīt atbildību par savu rīcību.
Savukārt Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas Cietumu dienesta koledžas direktore Laura Kikasa (Laura Kikas) akcentēja resocializācijas pasākumu pēctecības un savstarpējas saskaņotības nozīmi. Būtisks ir ne tikai tas, kādas programmas ieslodzītajiem tiek piedāvātas, bet arī tas, kā tās tiek plānotas, kādā secībā īstenotas un kā tiek nodrošināta to nepārtrauktība.
“Resocializācijas efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc īstenoto programmu skaita vai tajās iesaistīto cilvēku daudzuma. Cilvēka uzvedības maiņa ir process, kam nepieciešams laiks, secība un nepārtrauktība. Ja resocializācijas pasākumi ir savstarpēji nesaistīti vai neatbilst konkrētā cilvēka vajadzībām un gatavībai pārmaiņām, to ietekme var būt ierobežota. Tāpēc ir svarīgi veidot tādu sodu izpildes sistēmu, kurā katrs nākamais solis papildina iepriekšējo un palīdz cilvēkam virzīties uz noturīgām uzvedības pārmaiņām,” skaidroja Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas Cietumu dienesta koledžas direktore Laura Kikasa (Laura Kikas).
Preses konferencē tika aplūkoti arī cietumu reformu īstenošanas izaicinājumi. Lai ieviestu mūsdienīgu pieeju kriminālsodu izpildei, nepietiek tikai ar jauniem noteikumiem un procedūrām. Būtiska nozīme ir personāla kompetencēm, organizācijas kultūrai, pieejamajiem resursiem un spējai iecerētās pārmaiņas īstenot ikdienas darbā. Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas pieredze ļāva aplūkot šos izaicinājumus gan atsevišķas ieslodzījuma vietas, gan visas cietumu sistēmas pārvaldības līmenī.
Preses konference norisinājās starptautiskās konferences “Intervenču dizains kriminālsodu izpildē: no objekta pārvaldīšanas uz subjekta attīstību” ietvaros, kas 5. un 6. novembrī Olainē pulcē pētniekus un kriminālsodu izpildes speciālistus no Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Norvēģijas un Rumānijas. Konferencē tiek aplūkota ieslodzījuma vides ietekme uz cilvēka uzvedību, institucionalizācijas riski, cietuma subkultūra, ieslodzīto patstāvības attīstīšana un zinātniskos pierādījumos balstītu resocializācijas pasākumu plānošana.
Preses konference tika translēta arī tiešraidē un ir pieejama ierakstā.
Papildus informācija:
Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno ESF+ projektu “DARI”. Projekta mērķis ir nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem, pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību". Pasākums tiek organizēts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Tieslietu ministrijai piešķirtās tehniskās palīdzības ietvaros