Saeima 23. jūlijā 2. lasījumā atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, stiprinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu sabiedriskajos medijos un nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi.
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns: "Latviešu valoda ir Latvijas valsts pamats un viens no Satversmes kodola elementiem. Valsts pienākums ir to sargāt un stiprināt, un Tieslietu ministrija šo pienākumu īsteno ikdienā, tostarp caur Valsts valodas centra darbu. Sabiedriskajiem medijiem ir īpaša loma vienotas informatīvās telpas veidošanā, tādēļ ir būtiski, ka to saturs pamatā tiek veidots latviešu valodā. Atbalstītie grozījumi nostiprina Satversmes tiesas atziņas praksē, stiprina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un vienlaikus paredz skaidrus izņēmumus tikai tajos gadījumos, kad to prasa valsts drošības intereses."
Izmaiņas paredz, ka no 2027. gada 1. maija sabiedriskajiem medijiem vairs nebūs pienākuma veidot saturu mazākumtautību valodās. Turpmāk tā būs tiesība, nevis pienākums, un to varēs īstenot tikai skaidri noteiktos un samērīgos gadījumos, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātos principus un valsts drošības intereses.
Grozījumi balstīti Satversmes tiesas spriedumā, kurā tiesa uzsvērusi, ka latviešu valoda ir Latvijas valsts konstitucionālās identitātes pamats un sabiedrisko mediju saturs pamatā veidojams latviešu valodā. Atkāpes no šī principa pieļaujamas vienīgi izņēmuma situācijās, kad tas nepieciešams valsts drošības nodrošināšanai vai sabiedrības informēšanai.
Likums nosaka, ka sabiedriskie mediji varēs veidot saturu pašpietiekamās mazākumtautību valodās tikai ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju, kas apdraud Latvijas demokrātiju un valsts drošību. Savukārt attiecībā uz mazākumtautību valodām, kuras nav pašpietiekamas, saglabāta iespēja veidot saturu sabiedrības integrācijas un kultūras daudzveidības veicināšanai, ievērojot samērīguma principu.
Tāpat grozījumi paredz, ka, ja Latvijas Sabiedriskais medijs veido vairākas programmas, tikai daļu vienas radio programmas un daļu vienas televīzijas programmas raidlaika drīkstēs atvēlēt raidījumiem svešvalodās vai mazākumtautību valodās, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus.
Ar likuma grozījumiem iespējams iepazīties Saeimas tīmekļvietnē.