Publicēts: 22.08.2017.
Valsts kancelejas direktoram
Jānim Citskovskim
Rīgā, 2017. gada 22. augustā
Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu, iesniedzu savus papildu apsvērumus par 2017. gada 22. augusta sēdes darba kārtības 6.4.punktu (Informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2018., 2019. un 2020.gadam”).
1. Par Tieslietu ministrijas iesniegto starpnozaru prioritāro pasākumu “Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana”, kura nodrošināšanai papildus nepieciešams finansējums 2018.gadam 597 274 euro apmērā, 2019.gadam – 12 782 423 euro apmērā, 2020.gadam – 27 484 831 euro apmērā.
Tieslietu padome jau pirms vairāk nekā diviem gadiem vērsa valdības uzmanību, ka ir izveidojusies būtiska atšķirība starp valsts pārvaldes un tiesnešu, kā arī prokuroru atalgojumu, kā rezultātā starpība starp sākotnēji par līdzvērtīgām uzskatītām darba samaksām izpildvarā un tiesu varā nereti pārsniedz pat 50%. Vienlaikus Tieslietu padome aicināja likumdevēju un izpildvaru izvērtēt nepilnības atlīdzības sistēmā un novērst šo situāciju. Lai izvērtētu un rastu iespējamos risinājumus, Tieslietu ministrijā darbu uzsāka ekspertu grupa, (sastāvā pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Tiesnešu biedrības, Administratīvo tiesnešu biedrības, Ģenerālprokuratūras). Ekspertu grupa konstatēja, ka, lai nodrošinātu ilgtermiņā efektīvu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, nepieciešams īstenot šādus pamatprincipus:
1) atalgojums būtu jāatsaista no 12. mēnešalgu grupas maksimālā apmēra, vienlaikus saglabājot atalgojuma faktisko apmēru;
2) būtu jāatsakās no atalgojuma „sazobes” ar civildienesta ierēdņu atalgojumu;
3) atalgojuma noteikšanas formulai ir jābūt elastīgai (tādai, kas spēj pielāgoties izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā);
4) atalgojumam jābūt atbilstošam un vienlīdzīgam.
Lai nodrošinātu minēto pamatprincipu ieviešanu tiesnešu atlīdzības sistēmā, tika sagatavoti trīs risinājuma varianti. Visos variantos tiesneša mēnešalgu paredzēts noteikt, piesaistot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot attiecīgu koeficientu. Atšķirības starp minētajiem variantiem ir saistītas ar atšķirīgiem piemērotajiem koeficientiem, proti – 4.31, lai atalgojumu pietuvinātu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim 2014. gadā; 3.27, lai atalgojumu pietuvinātu izpildvaras iestāžu struktūrvienību vadītāju vidējai atlīdzībai 2014. gadā, izmantojot Tieslietu padomes iesniegtos datus; vai 2.997, lai atalgojumu pietuvinātu visu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu vadītāju vidējai atlīdzībai 2014. gadā, izmantojot Finanšu ministrijas datus.
Ekspertu izstrādātie risinājuma varianti tika prezentēti Tieslietu padomei, kas 2015. gada 31. augusta sēdē, apspriežot iesniegtos variantus un sēdē izteiktos viedokļus, nolēma atbalstīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša atalgojuma pietuvināšanu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojumam 2014. gadā, tiesnešu mēnešalgas aprēķinam piemērojot koeficientu 4,31 (1. risinājums), pārejot uz jauno atalgojuma sistēmu pakāpeniski 3 gadu laikā, sākot no 2017. gada – 70% apmērā; 2018. gadā – 85% apmērā; 2019. gadā – 100% apmērā.
Saskatot būtiskus riskus atbalsta iegūšanai vienlaicīgai tiesnešu (un prokuroru) un tiesu sistēmas darbinieku algu celšanai, es 2016. gada 8. februāra vēstulē Tieslietu padomei, lūdzu tiesnešu un tiesas (un prokuratūras) darbinieku atalgojuma celšanas iespēju novērtēt kompleksi un aicināju lemt par alternatīva piedāvājuma atbalstīšanu. Jautājums par tiesu un prokuratūras darbinieku algu paaugstināšanas neatliekamību tika apspriests arī ar Augstāko tiesu, Satversmes tiesu, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Tiesnešu biedrību, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību, Latvijas Prokuroru biedrību un Finanšu ministriju, vienojoties par nepieciešamību prioritāri rast iespēju esošās normatīvo aktu sistēmas ietvaros paaugstināt darbinieku mēnešalgas.
Ar Tieslietu padomes 2016. gada 15. februāra lēmumu tika nolemts atbalstīt nepieciešamību 2017.gada tiesu un prokuratūras budžetā kā prioritāru paredzēt finansējumu tiesu un prokuratūras darbinieku atalgojuma paaugstināšanu līdz maksimālajam apmēram esošā normatīvā regulējuma ietvaros. Vienlaikus norādu, ka Tieslietu padomē netika atcelts lēmums, kas tika pieņemts 2015. gada 31. augustā par atbalsta izteikšanu rajona (pilsētas) tiesneša atalgojuma pārskatīšanai, piemērojot tiesnešu mēnešalgas aprēķinam koeficientu 4,31 un pārejot uz jauno atalgojuma sistēmu pakāpeniski – trīs gadu laikā.
Lai izvērtētu budžeta iespējas, 2016. gada 13. aprīlī notika tikšanās ar Ministru prezidentu par tiesu un prokuratūras darbinieku, tiesnešu un prokuroru atalgojumu. Sarunā piedalījās Tieslietu padomes priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, tieslietu ministrs un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, kā arī Tiesu administrācijas pārstāvis. Sarunā tika panākta vienošanās virzīt risinājumu atbilstoši ekspertu izstrādātajiem un Tieslietu padomes atbalstītajiem pamatprincipiem, paredzot pakāpenisku atalgojuma pieaugumu triju gadu laikā, piemērojot mēnešalgas noteikšanai koeficientu 3.27.
Norādu, ka Ministru kabinets 2016. gada 16. augusta sēdē (prot. Nr. 40 59. §) daļēji atbalstīja Tieslietu ministrijas jaunās politikas iniciatīvu "Tiesnešu atalgojuma palielināšana", kas paredzēja pakāpenisku tiesnešu un prokuroru algu palielinājumu trīs gadu periodā, proti tika atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana 2018. gadā un turpmāk rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām, Satversmes tiesai un prokuratūrai, lai 2018. gadā izmaksājamā mēnešalga būtu 70 procentu apmērā no likumā noteiktās mēnešalgas un 2019. gadā un turpmāk Augstākajai tiesai, lai 2019. gadā izmaksājamā mēnešalga būtu 85 procentu apmērā no likumā noteiktās mēnešalgas.
Līdz ar to pašlaik ir izveidojusies situācija, ka likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” ir iestrādāts finansējums tiesnešu atalgojuma palielināšanai visām iesaistītajām iestādēm tikai pirmajam posmam, bet Augstākajai tiesai arī otrajam posmam.
Papildus vēršu uzmanību, ka ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo 2016.gada vidējās darba samaksas apmēru - 859 euro, papildus jau piešķirtajam finansējumam ir nepieciešams papildus finansējums arī 2018.gadā.
Informēju, ka 2016. gada 21. decembrī Satversmes tiesa pēc Tieslietu padomes pieteikuma ierosināja lietu „Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam”. Tieslietu padome pieteikumā norāda, ka Atlīdzības likums pieņemts 2009. gadā un tā mērķis esot bijis panākt līdzvērtīgu pieeju amata atlīdzības noteikšanā valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem. Citastarp tiesnešu amata atlīdzība esot tikusi pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram. Tomēr tiesnesim esot jānoteic tāds atalgojums, kas atbilstu tā statusam, funkcijām un atbildībai. Samērojot tiesneša amata atlīdzību ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atlīdzību, nav ņemtas vērā atšķirības tiesneša un tiešās pārvaldes iestādes darbinieka statusā, funkcijās un atbildībā. Tieslietu padome uzskata, ka ar vairākiem grozījumiem Atlīdzības likumā valsts pārvaldes darbinieku faktiskais atalgojums esot paaugstinājies, bet tiesneša atalgojuma reālā vērtība viņa pilnvaru laikā – samazinājusies. Tādējādi esot izjaukta iepriekš Atlīdzības likumā iespējams pastāvējusī vienotā pieeja atalgojuma noteikšanā. Kā arī 2017. gada 2. maijā Satversmes tiesa pēc ģenerālprokuratūras pieteikuma ierosināja lietu „Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam”. Pieteikumā norādīts uz analogiem atlīdzības sistēmas trūkumiem kā Tieslietu padomes pieteikumā.
Uzskatu, ka jautājums par tiesnešu un prokuroru atlīdzības palielināšanu nav atliekams, jo tas jau ir ticis skatīts Satversmes tiesā. Ar 2010. gada 18. janvāra un 22. jūnija Satversmes tiesas spriedumiem nepārprotami atzīts, ka pienācīga tiesnešu darba samaksa ietilpst Satversmes 83. pantā ietvertās tiesnešu neatkarības saturā. Savukārt neatkarīga tiesu vara ir viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts garantijām. Kaut arī Satversme expressis verbis nenosaka tiesnešu atlīdzības lielumu, tomēr Satversmes 83. pantā ietvertā tiesu neatkarības principa saturā ietilpst prasība likumdevējam garantēt tiesneša finansiālo drošību. Tiesa secināja, ka jautājums par tiesnešu atlīdzības noteikšanu neietilpst tikai sociālo tiesību sfērā, kur likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, bet arī tādā jomā [tiesu varas neatkarības garantēšana], kur likumdevēja rīcības brīvībai ir stingrāki ierobežojumi. Konstatējot atlīdzības sistēmas trūkumus, likumdevējam ir pienākums tos nekavējoties novērst. Tieslietu ministrija pēdējos gados ir mērķtiecīgi virzījusi diskusijas un, apzinot esošās sistēmas trūkumus, meklējusi risinājumus tiesnešu un attiecīgi arī prokuroru atlīdzības sistēmas pilnveidei. Ievērojot minēto, izstrādāts un valdībā iesniegts nepieciešamo grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā projekts.
2. Par Tieslietu ministrijas prioritāro pasākumu “Valsts probācijas dienesta nodarbināto atlīdzības pieaugums”, kura nodrošināšanai papildus nepieciešams finansējums 2018.gadam un turpmāk 1 131 450 euro apmērā.
Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 4.pantu, VPD ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā. VPD ir kriminālsodu izpildes institūcija Latvijā, kas izpilda gandrīz 70% no Latvijā piemērotajiem kriminālsodiem, kā arī ar starpnieka palīdzību īsteno izlīgumu kriminālprocesā starp cietušo un likumpārkāpēju.
VPD nodarbināto atlīdzības jautājums jau vairākus gadus ir viens no prioritārajiem jautājumiem, ar ko cieši ir saistīta VPD darbinieku mainība. Turklāt pēdējos gados aizvien pieaug prasības probācijas darbinieku specifiskajām profesionālajām zināšanām un iemaņām, ko iespējams apgūt tikai speciālās mācībās un attīstīt vairāku gadu praktiskajā pieredzē - darbs ar dzimumnoziedzniekiem, smagus un sevišķi smagus vardarbīgu noziegumus izdarījušām personām. VPD piešķirtais finansējums 2017.gadam ir ļāvis paaugstināt nodarbināto amatalgas, taču joprojām nav izdevies izlīdzināt VPD nodarbināto amatalgas ar vidējo atalgojumu valsts iestādēs. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka starp VPD nodarbinātajiem pastāv būtiska diferenciācija pienākumu sarežģītībā atkarībā no kvalifikācijas (piem., darbinieki, kas strādā ar dzimumnoziedzniekiem un citiem augsta riska klientiem), bet diferenciācija amatalgā faktiski nepastāv. Jautājumu ir iespējams risināt, nosakot atšķirīgu amata grupu veidošanu VPD teritoriālajās struktūrvienībās, ko plānots īstenot ar 2018.gadu, taču šim nolūkam ir nepieciešams papildu finansējums. Iniciatīva ir ļoti svarīga arī tādēļ, lai preventīvi veidotu konstruktīvu dialogu ar Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrību, ņemot vērā tās definētās prioritātes kontekstā ar VPD kopējiem attīstības virzieniem un soda izpildes aktualitāšu tendencēm. VPD nodarbinātie, nodrošinot funkcijas, ir pakļauti psihoemocionālajiem riska faktoriem, kas saistīti ar valsts iekšējo/ārējo drošību un ir identiski arī citām tiesībsargājošām un sodu izpildes iestādēm.
Šo faktoru esamību ietekmē:
1) darbs, kas saistīts ar paaugstinātu emocionālo spriedzi (klienti - personas, kuras notiesātas par noziedzīgām darbībām, bieži vardarbīgas personas (slepkavas, dzimumnoziedznieki);
2) darba specifika, kas ir saistīta ar paaugstinātu risku un izaicinājumiem, kā rezultātā var saīsināties karjera;
3) darbs nakts stundās;
4) negatīvisms, ko saņem nodarbinātais ilgstošā laika posmā, jo strādā ar klientu personīgajām problēmām un to novēršanu, kā rezultātā darbiniekiem rodas veselības problēmas (psihosomatiskās saslimšanas, pavājināta imunitāte, paaugstinās slimojošo skaits starp nodarbinātajiem ar infekcijas slimībām un akūti respiratorām slimībām);
5) nepopulāru lēmumu pieņemšana (pienākumu noteikšana probācijas klientiem, jāsagatavo iesniegumi tiesai par nosacīta soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un jāpārstāv VPD ar iesniegumu tiesā, nepopulāru lēmumu pieņemšana gadījumos, kad ir apdraudēti bērni u.c.);
6) drošības aspekti (draudi dzīvībai vai veselībai, klientu izteiktais apdraudējums vai mēģinājumi ietekmēt nodarbināto no klientu puses, fiziski aizskārumi);
7) profesionālās kapacitātes un personāla noturības problēmas, grūtības noturēt darbiniekus VPD (biežā kadru mainība);
8) darba efektivitātes pazemināšanās (profesionālo iemaņu zudums) nodarbinātajam ilgstoši strādājot VPD, ko veicina izdegšanas sindroms.
Vēršu uzmanību, ka jautājums par VPD nodarbināto atalgojuma palielināšanu ir aktualizēts sarunās ar Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrību (turpmāk – LPDA). Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 275 ''Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai'' 86.2.punktu Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs H.A.Meri Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē aktualizēja jautājumu par būtisku VPD nodarbināto atalgojuma palielināšanu ar 2018.gadu. Pamatojoties uz valdības deklarācijā un valdības rīcības plānā noteikto LPDA ir tikusies ar koalīcijas partiju pārstāvjiem, Labklājības ministru J.Reiru un Tieslietu ministru Dz. Rasnaču, kā arī Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru E.Putru, lai skaidrotu VPD darba apjoma pieaugumu un to, ka VPD ir lielākā sodu izpildes iestāde Latvijā (izpilda 70% no piemērotiem kriminālsodiem) un konceptuāli vienojusies, ka tiks atbalstīts valdības rīcības plānā 86.2. punktā noteiktais, kas attiecas uz VPD.
Līdz ar to uzskatu, ka sabiedrības un valsts drošības nodrošināšanai, atlīdzības palielinājums darbiniekiem, kuri ikdienā rūpējas, lai kriminālnoziedznieki neapdraudētu līdzcilvēku dzīvību, dzimumneaizskaramību, veselību un īpašumu ir prioritārs un nav atliekams.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs