Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere 17. oktobrī ir lūgusi Eiropas Padomes (EP) Komisiju par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) paātrinātā kārtībā sniegt atzinumu par Latvijas iespējamo izstāšanos no EP Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, lai neatkarīgi izvērtētu šāda soļa tiesiskās sekas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tostarp to, kā lēmums ietekmētu Latvijas starptautiskās saistības un tās vietu EP cilvēktiesību aizsardzības sistēmā. Ministre arī aicina Saeimu sagaidīt un ņemt vērā komisijas viedokli pirms likumprojekta virzīšanas pirmajam lasījumam.
“Esmu lūgusi Venēcijas komisijas viedokli, lai nodrošinātu, ka jebkurš likumdošanas process Latvijā notiek saskaņā ar demokrātijas, tiesiskuma principiem un EP uzņemtām saistībām. Konvencijas denonsēšanas gadījumā Latvija kļūs par vienīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas vienpusēji izstājusies no kādas EP konvencijas, kas nodrošina pamattiesību aizsardzību. Tādēļ uzskatu, ka nepieciešams autoritatīvs un neatkarīgs vērtējums par tiesiskajām sekām, Latvijai veicot šādu bezprecedenta soli un potenciāli apdraudot kopīgo EP tiesiskuma telpu,” skaidro Inese Lībiņa-Egnere.
Venēcijas komisijai citstarp lūgts sniegt viedokli par to, vai šāds solis, lai gan formāli pieļaujams un pamatots ar valsts suverenitāti, tomēr nebūtu pretrunā ar demokrātijas un tiesiskuma principiem. Tāpat lūgts izvērtēt, vai izstāšanās neapdraudētu EP cilvēktiesību aizsardzības sistēmas vienotību un autoritāti.
Komisijai jāvērtē arī, vai Latvijas nacionālais regulējums spēj nodrošināt tādu pašu pamattiesību aizsardzības līmeni, kādu nodrošina dalība Konvencijā. Tāpat jāizvērtē, vai atteikšanās no starptautisko uzraudzības mehānismu izmantošanas, tostarp GREVIO, negatīvi ietekmētu pamattiesību aizsardzības līmeni Latvijā.
Papildus lūgts sniegt viedokli, vai likumprojekta iesniedzēju paustais priekštats par Konvencijas iespējamo ideoloģisko raksturu ir pamatots un vai to var uzskatīt par juridiski pamatotu iemeslu tās denonsēšanai.
Informācija par Venēcijas komisiju:
EP Komisija "Demokrātija caur tiesībām" (European Commission for Democracy through Law) jeb Venēcijas komisija ir EP padomdevēja institūcija konstitucionālo tiesību jautājumos. Venēcijas komisijas loma ir sniegt tiesisku atbalstu tās dalībvalstīm un it īpaši palīdzēt valstīm, kuras vēlas panākt savu tiesisko un institucionālo struktūru atbilstību Eiropas standartiem un starptautiskajai pieredzei demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā.
Komisijā ir 61 dalībvalsts. 46 ir EP dalībvalstis un vēl 15 citas valstis. Valstu pārstāvju vidū ir universitāšu publisko un starptautisko tiesību profesori, augstāko un konstitucionālo tiesu tiesneši, nacionālo parlamentu deputāti, ierēdņi.
Šobrīd Latviju Venēcijas komisijā pārstāv Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina un Mārtiņš Mits kā Latvijas pārstāves vietnieks.