Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere 9. jūnijā darba vizītē Luksemburgas Lielhercogistē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomē, kurā tika panākta vienošanās par direktīvu, ar kuru ES tiks harmonizēta kriminālatbildība par ES noteikto sankciju pārkāpumiem kontekstā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Tieslietu ministre Ilze Lībiņa-Egnere: “Ar šo direktīvu mēs panākam, ka visā ES būs vienlīdz stingra rīcība par Krievijai noteikto sankciju pārkāpumiem. Tas veicinās to efektīvāku ieviešanu un palielinās spiedienu pret agresoru. Turpinājumā mums kopīgi ES jāvienojas par iesaldēto Krievijas finanšu aktīvu izmantošanu Ukrainas atjaunošanai.”
Sanāksmē notika diskusija saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, proti, par to, kā dalībvalstis nodrošina ES sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu. Diskusija bija par iespējamo Eiropas prokuratūras kompetences paplašināšanu, paredzot tiesības izmeklēt ES sankciju pārkāpumus, kā arī par labās prakses piemēriem ES dalībvalstīs sankciju pārkāpumu izmeklēšanā. Ministre uzaicināja tieslietu ministrus uz konferenci Rīgā, kas tiks veltīta Ukrainas atbalstam.
Padomes laikā tika pieņemta vispārīgā vienošanās par direktīvu, kuras mērķis ir cīnīties pret cilvēku tirdzniecību ES un nodrošināt cietušo aizsardzību, it īpaši aizsargājot sievietes un bērnus ES teritorijā un cīnoties pret organizēto noziedzību, kas veic šo ekspluatēšanu.
Tika pieņemta vispārīgā vienošanās par direktīvu, kuras mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, harmonizējot visā ES attiecīgos noziedzīgos nodarījumus, piemēram, t.s. kibervardarbību un kiberseksuālu uzmākšanos, soda apmēru, kā arī stiprinot cietušo personu aizsardzību un tiesu iestāžu pieejamību, kā arī sniedzot atbalstu cietušajām personām, īstenojot prevenciju, koordināciju un sadarbību.
Sanāksmē tika pieņemta vispārīgā vienošanās arī par direktīvu, kurs mērķis ir cīnīties pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību, ko parasti ierosina ietekmīgas privātpersonas, lobiju grupas, korporācijas un valsts iestādes pret personām, kuras pauž kritiku šīm personām vai nāk klajā ar viņiem neērtiem vēstījumiem kādā sabiedrības interešu jautājumā. Tādējādi tiks aizsargāti žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji pret nepamatotām civillietām, ieviešot īpašas civilprocesuālās garantijas pierādījumiem, tiesvedības izmaksām, prasītāja sniegtu nodrošinājumu u.c., lai filtrētu acīmredzami nepamatotus, ļaunprātīgus prasījumus un paredzētu par tiem sankcijas prasītājam.
Padomes laikā tika pieņemts lēmums paplašināt ES Vispārējās tiesas kompetenci, pārņemot daļu no prejudiciālo jautājumu izskatīšanas no ES Tiesas.