Šodien, 10.martā, Tieslietu ministrija Valsts kancelejā iesniegusi grozījumus Krimināllikumā, kuros pārskatītas sodu minimālās un maksimālās robežas un piedāvāti brīvības atņemšanai alternatīvi sodi. Ar likumprojekta pieņemšanu tiks panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, - tā tiks tuvināta citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai. Likumprojekts paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. Vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem - tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai arī turpmāk. Likumprojekts paredz palielināt naudas sodu un piespiedu darba īpatsvaru, tādējādi samazinot brīvības atņemšanu. Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs norāda, ka tādējādi cilvēks jutīsies sodīts un nevēlēsies nākotnē vairs izdarīt jaunus noziegumus: „Starptautiskā pieredze liecina, ka sabiedrībā izciešamie sodi ir pietiekami efektīvi un valstij šo sodu īstenošana ir stipri lētāka. Bargie brīvības atņemšanas sodi mums ir dārgs mantojums no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem.” Brīvības atņemšanas sodu par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu paredzēts piemērot tikai tad, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no panta sankcijā paredzētiem vieglākiem soda veidiem. Tas nozīmē, ka pamatā par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, arests, bet tikai īpašos gadījumos - brīvības atņemšana. Atzīmējams, ka par mantiskajiem noziegumiem brīvības atņemšanas sods tiek samazināts vidēji par 40 procentiem. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30 procentiem. Visbeidzot likumprojekts paredz konkretizēt soda noteikšanas principus un kritērijus, kas novērsīs nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidos vienveidīgu tiesu praksi. Šobrīd Latvijā brīvības atņemšanas sodi ir ne tikai ievērojami garāki nekā citviet ES, bet Latvijā likumpārkāpēji ir ieslodzīti cietumos vai notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona nerada reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Ļoti bargi ir sodi par mantiskajiem noziegumiem - zagšanu, krāpšanu tātad par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai, ko citur pasaulē uzskata par patiešām nozīmīgiem. Vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem. Citās valstīs šis rādītājs ir aptuveni divi gadi. Salīdzinoši augsts rādītājs Latvijā ir arī, aplūkojot ieslodzīto skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm Latvija atrodas 2.-3. vietā. Brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem, t.i. LVL 3250 gadā uz vienu ieslodzīto. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999.gadā, kad spēkā stājās Krimināllikums, aizstājot līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu. Neskatoties uz minēto, Krimināllikumā joprojām tika saglabāta padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma. Nopietns pagrieziena punkts situācijas maiņai bija 2009.gads, kad Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju. Tajā pirmo reizi bija iekļauti piedāvājumi par jomām, kurās šos sodus samazināt vai kurās var piedāvāt brīvības atņemšanai alternatīvus sodus. Izstrādātie grozījumi veikti saskaņā ar Kriminālsodu politikas koncepciju. 2010.gada 20.septembrī tie tika atbalstīti Ministru kabineta komitejas sēdē. Pēc likumprojekta atkārtotas saskaņošanas ar Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju tas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Inga Saleniece Tieslietu ministra preses sekretāre Tālr. 26564629 e-pasts: Inga.Saleniece@tm.gov.lv