Informācija presei
Tieslietu ministrija informē par Latvijas dalību ES tiesās
Ministru kabinets savā sēdē uzklausīja un pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Pārskats par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 28.februārim”. Informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par Latvijas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas (turpmāk abas kopā sauktas – ES tiesas), Tieslietu ministrijas īstenoto pārstāvību, kā arī galvenie secinājumi. 1.Aktīvo lietu* skaita salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda aktīvo lietu skaitu   Atskaites periodā 01.03.2013.-28.02.2014. Iepriekšējā periodā 01.03.2012.-29.02.2013.   Latvijas Citu valstu Latvijas Citu valstu Prejudiciālās lietas 10 5 16 7 Tiešās lietas 1 4 2 10 Apelācijas: 1 0 1 1 Atzinuma lūgumi 2 0 Kopā: 23 37 *lietas, kuras ir kādā no tiesvedības stadijām vai par kurām attiecīgajā periodā ir pieņemts spriedums 2.Galvenie secinājumi:
  1. Latvija uzvar tiesvedībā pret Eiropas Komisiju. Viennozīmīgi lielākais panākums ir uzvara lietā C-267/11 P Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku.
  2. Latvijas Republika pirmo reizi iesaistījusies atzinuma lūguma lietās (atzinuma lietas 1/13 un 2/13).
  3. Latvijas Republikas tiesu aktivitāte ir nedaudz palielinājusies. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, palielinājies Latvijas Republikas tiesu lūgto prejudiciālo nolēmumu skaits. Pārskata periodā tie ir 5 gadījumi, kas ir par 2 gadījumiem vairāk nekā iepriekšējā periodā.
  4. Latvijas Republika iesaistījusies mazāk lietās. Pārskata periodā tās ir 23 lietas, kas ir par 14 lietām mazāk nekā iepriekšējā periodā.
  5. Pieņemtie spriedumi atbilst Latvijas nostājai. Vairumā lietu, kurās pārskata periodā piedalījusies Latvijas Republika, t.i., 9 lietās no 10, pieņemtie spriedumi atbilst vai nav pretēji Latvijas Republikas viedoklim.
  6. Nepieciešamība izvērtēt iestāšanos citu valstu prejudiciālo nolēmumu lietās. Būtu nepieciešams konkrētāk identificēt tās jomas, kurās Latvija būtu ieinteresēta jau laicīgi paust savu viedokli par ES tiesību aktu piemērošanu un izpratni mūsu valstī.
  7. Nepieciešamība izvērtēt iestāšanos citu valstu tiešajās lietās. Ja lieta ir par ES tiesību aktu prasību nepildīšanu, tad iesaistīšanās tajā palīdz laicīgi konstatēt nepilnības Latvijas nacionālajos tiesību aktos un tajos nepieciešamos grozījumus, tādējādi laicīgi novēršot nepilnības un izvairoties no iespējamās tiesvedības.
  8. Nepieciešamība ieviest Eiropas Savienības Tiesas spriedumus. Tādējādi savlaicīgi veicot nepieciešamos grozījumus nacionālajos tiesību aktos, tiek novērstas situācijas, kad pret Latviju varētu tikt ierosināta tiesvedība par ES tiesu judikatūras neievērošanu. Šajā jomā veiksmīgi darbojas Tieslietu ministrijas administrētā ES tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēma (ESTAPIKS), palīdzot ieviest Eiropas Savienības Tiesas spriedumus.
Papildu informācija: Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumu Nr.995 „Kārtība, kādā sagatavo un apstiprina Latvijas Republikas nostājas projektu un nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā” 4.5. punktu Tieslietu ministrija reizi gadā sniedz Ministru kabinetam pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā. Ar vispilnīgāko informāciju par procesu Eiropas Savienības Tiesā, Eiropas Savienības Tiesas lietām un Latvijas tiesu iesniegtajiem prejudiciālā nolēmuma lūgumiem var iepazīties Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā http://curia.europa.eu/. Inese Auniņa, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 67036861, 29283034 E-pasts: inese.aunina@tm.gov.lv