Lai veicinātu administratīvo naudas sodu savlaicīgu un brīvprātīgu samaksu, vienlaikus samazinot valsts iestāžu un tiesu administratīvo slogu, Tieslietu ministrija piedāvā pilnveidot administratīvo sodu izpildes sistēmu. Tostarp paredzēts attīstīt principu “maksā ātrāk – maksā mazāk”, paplašināt iespējas objektīvu finansiālu grūtību gadījumā soda samaksu atlikt vai sadalīt daļās, kā arī maksimāli automatizēt sodu izpildes procesus.
Otrdien, 11. augustā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Administratīvo naudas sodu izpilde”.
Apkopotie dati liecina, ka administratīvo naudas sodu izpildes rādītāji Latvijā kopumā ir augsti. No 2021. līdz 2025. gadam Latvijā izpildīti aptuveni 85 % piemēroto administratīvo naudas sodu. No izpildītajiem sodiem 86 % samaksāti brīvprātīgi un 14 % piedzīti piespiedu kārtā. Īpaši augsta sodu izpilde ir ceļu satiksmes pārkāpumu gadījumos, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, kā arī par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem – Latvijā tiek izpildīti aptuveni 99 % šādu sodu. Aptuveni 99 % izpilde ir arī gadījumos, kad piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas.
Lai gan kopējie sodu izpildes rādītāji ir augsti, Tieslietu ministrijas vērtējumā sistēmu iespējams padarīt vienkāršāku un efektīvāku, samazinot piespiedu piedziņas nepieciešamību, iestāžu manuālo darbu un administratīvo slogu cilvēkiem.
“Mērķis nav vienkārši panākt soda piedziņu. Ja cilvēks ir gatavs savu pienākumu izpildīt ātri un brīvprātīgi, sistēmai tas ir jāveicina. Savukārt, ja cilvēkam ir objektīvas finansiālas grūtības, valstij jāspēj piedāvāt saprātīga iespēja sodu samaksāt ilgākā laikā. Jo vairāk varam atrisināt bez piespiedu piedziņas un liekām darbībām, jo vienkāršāk tas ir gan cilvēkam, gan valstij,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir princips “maksā ātrāk – maksā mazāk”. Tas paredzētu, ka noteiktos gadījumos cilvēks varētu samaksāt 80 % no piemērotā naudas soda, ja lēmumu nepārsūdz un sodu samaksā noteiktajā termiņā. Piemēram, ja piemērots 100 eiro naudas sods un izpildīti noteiktie nosacījumi, būtu jāsamaksā 80 eiro. Šāda iespēja nebūtu automātiski piemērojama visiem pārkāpumiem un visiem pārkāpējiem. To nav plānots attiecināt, piemēram, uz regulāriem pārkāpējiem vai personām, kuras izdarījušas smagus administratīvos pārkāpumus, tostarp vadījušas transportlīdzekli reibumā vai būtiski pārsniegušas atļauto braukšanas ātrumu.
Elastīgāku risinājumu paredzēts piedāvāt arī cilvēkiem, kuri finansiālu grūtību dēļ naudas sodu nevar samaksāt uzreiz. Plānots iespēju atlikt soda samaksu pagarināt no pašreizējā viena mēneša līdz sešiem mēnešiem, savukārt termiņu, kurā naudas soda samaksu iespējams sadalīt daļās, pagarināt no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Tas ļautu labāk ņemt vērā cilvēka faktiskās iespējas samaksāt sodu, vienlaikus saglabājot pienākumu piemēroto sodu izpildīt.
Tieslietu ministrija neatbalsta jaunas, atsevišķas sodu izpildes iestādes veidošanu. Tā vietā paredzēts pēc iespējas vairāk pašreizējo sodu izpildes darbību automatizēt, samazinot manuālā darba apjomu un iestāžu administratīvo slogu.
Atsevišķs izaicinājums ir ārvalstu personām piemēroto naudas sodu izpilde, kur rādītāji ir būtiski zemāki nekā Latvijā. Par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tiek izpildīti aptuveni 58 % ārvalstu personām piemēroto sodu, savukārt par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem – aptuveni 45 %. Lai uzlabotu šo sodu izpildi, Administratīvās atbildības likumā jau ieviesti īpaši līdzekļi attiecībā uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem un ārvalstu personām. Tostarp iespējams aizturēt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, reģistrācijas dokumentus vai numura zīmes, kā arī uzlikt transportlīdzeklim riteņu bloķētāju.
Tieslietu ministrijas priekšlikumi, tostarp princips “maksā ātrāk – maksā mazāk”, tiks vērtēti Saeimā likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” ietvaros.