Tieslietu ministrijā viesojas pārstāvji no Ukrainas un Norvēģijas tieslietu un korekcijas dienestu nozarēm

Pirmdien, 26. novembrī, Tieslietu ministrijā viesojas Norvēģijas un Ukrainas tieslietu nozares, probācijas dienesta un NORLAU projekta pārstāvji, lai ar Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta speciālistiem pārrunātu Latvijas pieredzi elektroniskās uzraudzības ieviešanā, diskutētu par izaicinājumiem, ar ko Latvijas puse saskaras iniciatīvas ieviešanas laikā, kā arī pārrunātu rezultātus. Ukrainā pašlaik tiek īstenotas nozīmīgas korekcijas dienestu sistēmas reformas, kas paredz atsevišķos valsts reģionos ieviest alternatīvas brīvības atņemšanai, tai skaitā elektronisko uzraudzību. Ukrainas Tieslietu ministrija un probācijas dienests ir iesaistījušies Norvēģijas valdības un Norvēģijas korekcijas dienestu direktorāta atbalstītajā NORLAU projektā, ar mērķi Ukrainas korekcijas dienestu sistēmā ieviest jaunu iniciatīvu – elektronisko uzraudzību. Latvijā Valsts probācijas dienests ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda finansiālu atbalstu 2015. gada 1. jūlijā uzsāka piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību. Ņemot vēra Latvijas veiksmīgo un salīdzinoši neseno pieredzi elektroniskās uzraudzības ieviešanā, Norvēģijas Korekcijas dienestu direktorāts izraudzījās tieši Latvijas stāstu, kā visatbilstošāko piemēru Ukrainai, kas savukārt tikai nupat sper pirmos soļus šīs iniciatīvas īstenošanā. Šī mērķa platforma ir NORLAU projekts, kura ietvaros galvenās aktivitātes būs iesaistīto pušu (sabiedrības, tiesu varas, korekcijas dienestu darbinieku, ieslodzīto)  informēšana par elektronisko uzraudzību, likumdošanas izstrāde un elektroniskās uzraudzības tehniskā ieviešana Ukrainā. Ieskaties, kas ir paveikts ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu elektroniskās uzraudzības jomā Latvijā. Norvēģijas finanšu instrumenta programmas LV08 "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" mērķis – uzlabot korekcijas dienestu sistēmu saskaņā ar starptautiskiem cilvēktiesību standartiem, sadarbojoties ar attiecīgā sektora un nozares institūcijām Norvēģijā un citās valstīs. Kopējais programmas finansējums – 15 360 000 euro, no kuriem Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 13 056 000 euro, bet Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums – 2 304 000 euro. Programmu no 2012. gada līdz 2017. gadam īstenoja Tieslietu ministrija, un tajā kā nacionālais programmas partneris piedalījās Iekšlietu ministrija.