Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna 1. decembrī Hāgā ar uzrunu uzstājās Starptautiskās Krimināltiesas Dalībvalstu asamblejas 24. sesijas plenārsēdē, kurā piedalījās 125 dalībvalstis. Sesijā valstu pārstāvji diskutēja par tiesas neatkarības stiprināšanu, starptautiskās sadarbības nozīmi un atbildības nodrošināšanu par smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem.
Savā uzrunā L. Paegļkalna pauda Latvijas stingro atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas neatkarībai, uzsverot, ka tiesai jāspēj strādāt brīvi no ārēja spiediena un politiskas ietekmes, īpaši laikā, kad tiesa saskaras ar kiberuzbrukumiem, dezinformāciju un mēģinājumiem ietekmēt tās darbu:
“Mēs esam pret jebkāda veida centieniem ietekmēt Starptautiskās Krimināltiesas darbību. Starptautiskās taisnīguma sistēmas ticamība ir atkarīga no tā, cik konsekventi valstis izpilda savas saistības, tostarp par sadarbību izmeklēšanā un apcietināšanas rīkojumu izpildē.”
Plenārsēdē tika apspriesti arī tiesas darbības izaicinājumi, tostarp atsevišķu valstu paziņojumi par iespējamu izstāšanos no Romas statūtiem, sankciju risks Starptautiskajai Krimināltiesai kā institūcijai un nepietiekama starptautiskā sadarbība. L. Paegļkalna uzsvēra, ka atteikšanās no dalības sistēmā nepalīdz ne taisnīgumam, ne cietušajiem. Viņa arī apsveica Ukrainu ar kļūšanu par 125. Romas statūtu dalībvalsti.
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre piedalījās arī tematiskajā diskusijā par atbildību par agresijas noziegumu pret Ukrainu, kas norisinājās Dalībvalstu asamblejas ietvarā. Diskusijā tika pārrunāts progress Īpašā tribunāla izveidē, kā arī nepieciešamība stiprināt starptautisko mehānismu spēju nodrošināt atbildību augstākajā politiskajā un militārajā līmenī.
“Agresijas noziegums ir pārkāpums, kas grauj starptautisko drošību un aizskar pašus starptautisko tiesību pamatus. Īpašā tribunāla izveide ir būtisks solis, lai nodrošinātu atbildību politiskajā līmenī, kur šis noziegums tiek pieļauts, un aizpildītu juridisko plaisu, kurā Starptautiskā Krimināltiesa šobrīd nevar pilnvērtīgi rīkoties,” norādīja L. Paegļkalna.
Latvija Hāgā apliecināja apņēmību turpināt politisku, juridisku un praktisku atbalstu tiem starptautiskajiem mehānismiem, kas nodrošina, ka agresijas noziegums pret Ukrainu tiek iztiesāts starptautiskā līmenī un tiek nodrošināta atbildības iestāšanās par agresijas noziegumu. Cietušo atbalsts un Starptautiskās Krimināltiesas stiprināšana ir būtiski nosacījumi drošākas un taisnīgākas starptautiskās vides veidošanā.
Starptautiskā Krimināltiesa ir pirmā pastāvīgā starptautiskā tiesa, kuras uzdevums ir izmeklēt un tiesāt smagākos starptautiskos noziegumus - genocīdu, kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un agresijas noziegumus. Tiesa darbojas, pamatojoties uz 1998. gada Romas statūtiem, un tās jurisdikcija aptver 125 dalībvalstis, tostarp Latviju. Starptautiskās Krimināltiesas mērķis ir novērst nesodāmību un nodrošināt taisnīgumu upuriem gadījumos, kad nacionālās tiesas nevar vai nevēlas izmeklēt šos noziegumus.