Pērn Latvijas tiesās saņemti vairāk nekā 205 tūkstoši saistību piespiedu izpildīšanas pieteikumu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2023. gadā. Vienlaikus pirmās instances civillietās vidējais izskatīšanas termiņš sasniedz 8,2 mēnešus, bet apelācijas instancē krimināllietās – 8,7 mēnešus. Pieaugošais lietu apjoms, ilgstošie procesu termiņi un cilvēkresursu izaicinājumi rada arvien lielāku slodzi tiesu sistēmai un ietekmē gan sabiedrības uzticēšanos tiesiskumam, gan uzņēmējdarbības vidi.
Šādā kontekstā tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un Tieslietu padomes, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs apsprieda galvenos reformu virzienus, kas vērsti uz tiesu darba paātrināšanu, digitālo risinājumu attīstīšanu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu. Svarīga uzmanība tika pievērsta arī tiesu sistēmas lomai Latvijas investīciju vides uzlabošanā.
„ Efektīva un pārredzama tiesvedība ir būtiska ne tikai sabiedrības uzticēšanās stiprināšanai, bet arī privātā sektora pārliecībai, ka strīdi tiks izskatīti savlaicīgi un godīgi. Uzņēmējiem un investoriem ir svarīgi redzēt, ka valsts spēj nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu tiesisko aizsardzību. Tāpēc tiesu sistēmas modernizācija ir nevis izvēles jautājums, bet nepieciešamība,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Lai paātrinātu tiesu darbu un mazinātu noslodzi, tieslietu nozare šobrīd virza vairākas praktiskas reformas.
No 2026. gada 1. jūlija Latvijas tiesās tiks ieviests pirmais pilnībā automatizētais process – saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā. Tieslietu ministrija prognozē, ka tas ļaus būtiski samazināt tiesu noslodzi, ņemot vērā straujo šādu pieteikumu pieaugumu.
Vienlaikus tiek īstenota tiesneša palīga institūta reforma, izveidojot jaunu tiesas jurista amatu ar augstākām kvalifikācijas prasībām un konkurētspējīgāku atalgojumu – aptuveni 2300 eiro bruto. Reformas mērķis ir stiprināt profesionālu juridisko atbalstu tiesnešiem un paātrināt lietu izskatīšanu.
Tieslietu nozarē turpinās arī plašāka digitālo risinājumu ieviešana tiesu sistēmā. Šobrīd tiek attīstīta jaunā tiesu informatīvā sistēma TIS2 un pilnveidota e-lietas platforma. Tiesās pakāpeniski ievieš arī mākslīgā intelekta risinājumus dokumentu apstrādē, personas datu aizsardzībā tiesu nolēmumos un tiesas sēžu audioierakstu automatizētā atšifrēšanā.
Par reformu virzību un tiesu sistēmas efektivitātes stiprināšanu tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pārrunāja tikšanās laikā, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku resursu stiprināšana, kriminālprocesa vienkāršošanai un investīciju videi Latvijā.