- Pabeigt maksātnespējas sistēmas reformu, turpinot uzlabot uzraudzības efektivitāti, izskaužot fiktīvu vai nelietderīgu izdevumu iekļaušanu maksātnespējas procesu izmaksās, atbrīvojot negodprātīgus maksātnespējas procesu administratorus un efektivizējot tiesiskās aizsardzības procesu, lai uzņēmumi, kas saskārušies vien ar īslaicīgām finansiālām grūtībām, spētu atgriezties ekonomikā.
- Nodrošināt uz klientu vajadzībām vērstu iestāžu darbību, kas balstās uz moderno tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām un principa „Konsultē vispirms” ievērošanu.
- Nostiprināt tiesībsargājošo iestāžu spējas apkarot ekonomiskos un finanšu noziegumus, īpašu uzmanību pievēršot tādas noziedzīgo nodarījumu apkarošanas sistēmas izveidei, kas atbilst identificētajiem korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem Latvijā. Ieviest e-lietu plašāku izmantošanu izmeklēšanas iestāžu darbā.
- Izveidot un ieviest visaptverošu bērnu tiesību aizsardzības politiku, īpašu uzmanību pievēršot bērnu antisociālās uzvedības risku novēršanai un mūsdienu standartiem atbilstošai bērnu kriminālai justīcijai.
- Atteikties no obligāta laulību liecinieku institūta un ieviest iespēju laulību noslēgt arī pie zvērināta notāra.
- Pabeigt kriminālsodu izpildes sistēmas reformu, izstrādājot Eiropas standartiem atbilstošu Kriminālsodu izpildes likumu, slēdzot drošības standartiem neatbilstošus cietumus un uzsākot jauna cietuma būvniecību Liepājā.
- Turpināt darbu pie risinājumiem tiesvedības termiņu saīsināšanai un procesu efektivizācijai, tostarp atslogojot tiesas no tiesai neraksturīgām funkcijām un identificējot un novēršot cēloņus garajiem tiesvedības termiņiem sarežģītās lietās. Attīstīt un popularizēt tiesu e-pakalpojumus, kā arī alternatīvas strīdu atrisināšanas iespējas, īpaši ģimenēs un biznesa vidē.
- Izveidot viedo līgumu tiesisko un tehnoloģisko vidi.
- Lai uzlabotu sabiedrības uzticību tiesu varai, veicināt tās atvērtāku un aktīvāku komunikāciju, kā arī turpināt projektus tiesnešu apmācībai, uzlabojot tiesu spriešanas kvalitāti.
- Lai mazinātu korupcijas riskus un stiprinātu tiesu varas neatkarību, palielināt tiesnešu, prokuroru un tiesu sistēmas darbinieku atalgojumu.
- Ieviest tādu tiesnešu amata kandidātu atlases modeli, kas ļauj maksimāli īsā termiņā aizpildīt vakantās amata vietas, vienlaikus izvirzot augstas kvalifikācijas prasības amata kandidātiem.
- Pārskatīt valsts nodevu sistēmu tiesās, lai veicinātu personu vienlīdzību un tiesības uz piekļuvi tiesai.
- Nodrošināt komercdarbībai draudzīgu un stabilu tiesisko vidi, īpašu uzmanību pievēršot akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma modernizēšanai un moderno komercdarbības formu un finansēšanas iespēju attīstīšanai.
- Atbilstoši modernizētai izdienas pensiju sistēmai visās nozarēs, ieviest Valsts probācijas dienesta darbinieku izdienas pensijas.
- Nostiprināt “Latvijas Vēstnesi” kā modernu valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu.
- Samazināt termiņus tiesu ekspertīžu veikšanai un apvienot tās vienā iestādē.
- Turpināt totalitāro režīmu nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un sagatavot starptautisku prasību pret PSRS tiesisko pēcteci – Krievijas Federāciju.
- Piešķirtā finansējuma ietvaros sniegt valsts atbalstu dzīvokļu īpašniekiem piespiedu zemes nomas attiecību izbeigšanā. Piespiedu zemes nomas attiecību izbeigšanā iesaistīt Valsts zemes dienestu un Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.
- Attīstīt Valsts valodas centra spējas novērst pārkāpumus pret valsts valodu.
Publicēts: 22.01.2019.
Otrdien, 22.janvārī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un izaicinājumiem tieslietu sistēmā, tādējādi turpinot 2015.gadā aizsākto tradīciju valsts pārvaldē - Ministru kabineta pilnvaru beigās sniegt pārskatu par paveikto un turpmāk veicamajiem uzdevumiem savā nozarē.
Ministra vēstule:
"Šodien, atskatoties uz kopīgi noieto ceļu, savā un savas komandas vārdā (ministra biroja darbinieki, ministrijas vadošie ierēdņi un padotības iestāžu vadītāji) vēlos paust Jums vissirsnīgākos pateicības vārdus par sadarbību un atbalstu!
Izrādot augstākos cieņas apliecinājumus, vēlos turpināt savu aizsākto tradīciju valsts pārvaldē – līdz ar Ministru kabineta atkāpšanos sniegt pārskatu par paveikto un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē.
Esmu gandarīts par man doto iespēju veikt tieslietu ministra amata pienākumus Māra Kučinska vadītajā valdībā un informēju Jūs par paveikto savu pilnvaru laikā.
Kā būtiskāko līdz šim paveikto savu pilnvaru laikā vēlos uzsvērt:
Maksātnespējas procesa reforma.
Maksātnespējas procesa sakārtošana ir bijis viens no maniem prioritārajiem uzdevumiem tieslietu ministra amata pilnvaru laikā. Veicot aktīvas reformas, stiprinot Maksātnespējas kontroles dienestu, kā arī strādājot pie jauna tiesiskā regulējuma, Tieslietu ministrija un tieslietu ministrs saskārās ar Latvijā līdz šim neredzētu pretdarbību no to personu puses, kuras nevēlējās šīs jomas sakārtošanu.
Ņemot vērā profesionāli vadītās pārmaiņas un veiktās reformas ir izdevies valsts kompetencē atgūt un pastiprināt maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību, tajā skaitā, bet ne tikai:
- administratorus profesijā uzņem (eksaminē) valsts veidota eksaminācijas komisija;
- ieviesta administratoru pāreksaminācija ik pēc diviem gadiem;
- ieviesta administratoru disciplināratbildība;
- uzsāktas plānotas un neplānotas pārbaudes administratoru prakses vietās;
- būtiski palielināts Maksātnespējas kontroles dienesta darbinieku atalgojums, lai stiprinātu to neatkarību;
- veicināta cieša Maksātnespējas kontroles dienesta sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm, kas rezultējusies vairākos kriminālprocesos;
- Maksātnespējas administrācija pārdēvēta par Maksātnespējas kontroles dienestu, lai nosaukums precīzāk atspoguļotu iestādes funkcijas;
- turpināts darbs pie Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam ieviešanas;
- tiesiskās aizsardzības process nošķirts no maksātnespējas procesa un šos procesus šobrīd uzrauga atšķirīgs personu loks, proti – tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vairs nav tikai maksātnespējas procesa administrators;
- lai mazinātu tiesu “piemeklēšanu” un parādnieku “tūrismu”, noteikts, ka maksātnespējas process ir piekritīgs tai tiesai, kuras teritorijā parādnieka juridiskā adrese reģistrēta ne mazāk kā 3 mēnešus pirms attiecīga pieteikuma iesniegšanas;
- uzsākts darbs pie elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas ieviešanas, lai procesu padarītu efektīvāk uzraugāmu un pārskatāmu.
Iestāšanās OECD.
2016. gada 1. jūlijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) dalībvalsti, un nozīmīgu lomu lēmuma pieņemšanā ieņēma efektīvs krimināltiesiskais regulējums cīņā ar pārrobežu korupciju.
Iestāšanās OECD sarunu procesa laikā Tieslietu ministrija pārstāvēja Latviju vienā no 23 darba grupām – Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā, ieviešot praksē OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos prasības un ziņojot par panākto progresu.
Tieslietu ministrija veica būtiskus uzlabojumus juridisko personu atbildības krimināltiesiskajā regulējumā, kā arī nodrošināja atturošus un samērīgus kriminālsodus gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, kā arī veica nepieciešamus uzlabojumus starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu korupcijas gadījumu izmeklēšanu.
Ņemot vērā OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas savstarpējās valstu izvērtēšanas mehānismu, Latvijai jāturpina tās aktīva dalība gan darba grupas darbā, gan piedaloties valstu novērtējumos. 2019.gadā ir ieplānots Latvijas 3.fāzes novērtējums, kura ietvaros OECD turpinās izvērtēt Latvijas spējas efektīvi apkarot pārrobežu korupciju.
Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošana.
2018. gada 23. augustā tika publicēts Moneyval 5. kārtas savstarpējā novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti par pārskata periodu līdz 2017.gada novembrim. Lai īstenotu ekspertu izteiktās rekomendācijas Tieslietu ministrija sadarbībā ar pārējām iesaistītām institūcijām izstrādāja visaptverošu Rīcības plānu Moneyval izteikto rekomendāciju izpildes nodrošināšanai līdz 2019.gada beigām. Plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem un Tieslietu ministrija ir noteikta kā atbildīgā institūcija par 4 efektivitātes rādītāju izpildi. Tieslietu ministrija jau ir uzsākusi gan nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz efektivitātes paaugstināšu, gan nodrošina visu iesaistīto iestāžu darbības koordinēšanu, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Tieslietu ministrijas vadībā tika izstrādāti un pieņemti būtiski grozījumi tiesību aktos, kas vērsti uz cīņas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju efektivizēšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.
Tiesu reforma.
2018. gada 1. martā sekmīgi ir noslēgusies tiesu teritoriālā reforma, agrāko 34 rajona tiesu vietā izveidojot 9 daudz lielākas pirmā līmeņa tiesas, kurās ir iespējams nodrošināt līdzsvarotāku tiesnešu noslodzi, tiesnešu specializāciju un lietu sadales nejaušību.
Vienlaikus visaptverošu darbību ietvaros:
- pakāpeniski samazinās lietu izskatīšanas termiņi tiesās;
- palielināts atalgojums tiesnešiem, prokuroriem un tiesu sistēmas darbiniekiem, lai stiprinātu to neatkarību;
- uzsāktas plaša mēroga profesionālās apmācības tiesnešiem, prokuroriem, tiesu sistēmai piederīgajām personām un tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, paredzot apmācīt vairāk nekā 12000 personu un īpašu uzmanību veltot ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanai;
- īstenota tulkošanas reforma civilprocesā, turpmāk procesa dalībniekiem pašiem nodrošinot tulkojumu svešvalodā; savukārt kriminālprocesā ieviesta sinhronā tulkošana, lai paātrinātu procesu;
- ieviesta nekustamās un kustamās mantas elektroniska izsolīšanas kārtība, ievērojami mazinot krāpniecības riskus izsolēs un būtiski palielinot izsolēs atgūtās summas.
Valsts valodas aizsardzība.
Turpināts darbs pie Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu skaita palielināšanas (šobrīd 30), kas ļauj preventīvi novērst iespējamos valsts valodas lietojuma pārkāpumus un atslogo Valsts valodas centra inspektoru darbu situācijās, kad personu administratīva sodīšana nav efektīvākais situācijas risināšanas ceļš.
Valsts valodas centrs tiesā panācis, ka vairākiem pašvaldību deputātiem, kuri neprot valsts valodu, tiek atņemti deputātu mandāti, kā arī tiek sodītas iestādes par komunikāciju sociālajos tīklos ar iedzīvotājiem svešvalodā.
2018.gadā darbību uzsākusi mobilā lietotne “Valodas draugs”, kurā izmantojot mobilās tehnoloģijas par valsts valodas pārkāpumiem vai labās prakses piemēriem jebkurš var ērti informēt Valsts valodas centru.
Bērnu tiesību aizsardzība.
Manu amata pilnvaru laikā īstenota kompleksa valsts garantēto uzturlīdzekļu sistēmas uzlabošana. Uzturlīdzekļu nemaksātāju datu publiskošana ir devusi būtisku pozitīvu rezultātu, proti, ir paaugstinājusies uzturlīdzekļu maksātāju disciplīna gan kārtējo maksājumu veikšanā, gan palielinājies Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izmaksāto līdzekļu atgūšanas apmērs.
Iedzīvināta jauna kārtība, kas atvieglo uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bez tiesas un tiesu izpildītāja starpniecības. Ieviestais risinājums vairāk nekā trīs reizes saīsina minimālo uzturlīdzekļu izmaksas sākuma laiku – aptuveni no 9 mēnešiem līdz 3 mēnešiem, tādējādi efektīvāk īstenojot bērnu tiesības. Vienlaikus tiks samazināts administratīvais slogs uzturlīdzekļu pieprasītājam, kā arī tiesu noslogojums, neizskatot tādas lietas, kurās nepastāv strīds pēc būtības.
Izstrādāti un ieviesti jauni tiesiskie mehānismi, kas sekmē uzturlīdzekļu nemaksātāju disciplīnu, piemēram, autovadītāja apliecības izmantošanas liegums uzturlīdzekļu nemaksātājiem.
Noslēgta starpresoru vienošanās starp Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru, ar mērķi novērst personas izvairīšanos no bērna uzturēšanas un apgādāšanas pienākuma. Starpresoru vienošanās paredz, ka turpmāk Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam, savlaicīgi par to informēs Valsts policiju, kura pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāks un virzīs kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz parādnieka izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda lēmuma pildīšanas, ar kuru parādniekam uzlikts pienākums apgādāt bērnu un nodrošināt uzturlīdzekļus.
Savukārt prokuratūra virzīs kriminālprocesu personas apsūdzībā, piemērojot tādu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas nodrošina pirmstiesas kriminālprocesu pabeigšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk, tostarp, izvērtējot iespēju piemērot vienkāršotos kriminālprocesa pabeigšanas veidus.
Tieslietu ministrija izstrādāja grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu, ka bērni, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā, spēj izprast šo procesu un tam sekot, ļautu šiem bērniem īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu, novērstu bērnu atkārtotus likumpārkāpumus un sekmētu bērnu sociālo iekļaušanu.
Vienlaikus pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa ir pabeigusi darbu pie likumprojektu "Grozījumi krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" izstrādes. Ar likumprojektiem ir paredzēts, ka nepilngadīgais bez nepieciešamības netiks pakļauts ilgstošam kriminālprocesam līdz pat iztiesāšanas stadijai, bet jau pirmstiesas stadijā tiks pieņemts lēmums par nepilngadīgā atbrīvošanu no piespriestā soda, piemērojot tam audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Pēc nevalstisko organizāciju iniciatīvas Tieslietu ministrija ir strādājusi pie tā, lai 2017. gadā sadarbībā ar Labklājības ministriju un Tiesu administrāciju tiktu pilotēts projekts par starpdisciplināra sadarbības modeļa "Bērna māja" (darbam ar seksuālā vardarbībā cietušajiem bērniem) izveidi un aprobāciju Rīgā un Rīgas reģionā. Projekta ietvaros ir izstrādāta metodoloģija un rekomendācijas, lai ieviestu bērna labākajām interesēm atbilstošu starpinstitucionālas sadarbības mehānismu seksuālas vardarbības gadījumu izmeklēšanā Latvijas tiesību sistēmā, kas maksimāli nodrošinātu to, ka bērns tiktu pasargāts no sekundāras viktimizācijas un traumatiskās pieredzes, ko var radīt bērna nopratināšana šādai kriminālprocesuālas izmeklēšanas darbībai neatbilstošā telpā un veidā.
Turpināts aktīvs darbs pie valsts nodrošinātās juridiskās un informatīvās palīdzības sniegšanas Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem ārzemēs.
Vardarbības un dzimumnoziegumu apkarošana.
Noteikta psiholoģiskas dabas traucējumu gradācija, definējot kritērijus psihiska traucējuma vai psihiskas traumas noteikšanai.
Noteikta kriminālatbildība par personas vajāšanu.
Kriminālprocesu par viegliem miesas bojājumiem ģimenes lokā uzsāk neatkarīgi no tā, vai vardarbības upuris ir iesniedzis iesniegumu vai sūdzību policijā.
Palielināts noilguma periods līdz 20 gadi no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, ja noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību.
Prokuroram kā procesa virzītājam ir noteikts obligāts pienākums pieprasīt izvērtēšanas ziņojumu no Valsts probācijas dienesta par visiem dzimumnoziegumiem.
Palielinātas brīvības atņemšanas sankcijas KL 162. un 162.1 pantā paredzētajiem dzimumnoziegumiem, tādējādi klasificējot tos kā smagus noziegumus, par kuru neziņošanu personas saucamas pie kriminālatbildības.
Kopš 2015. gada augusta ir paplašinātas Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas, proti, nodrošinot cietušo personu konsultēšanu: a) aktivizēts tālruņa numurs 116006 "palīdzības dienests noziegumu upuriem", b) ieguldīti TM budžeta līdzekļi, noslēdzot līdzdarbības līgumu ar krīžu un konsultāciju centru "Skalbes" par cietušo personu konsultēšanu.
Administratīvo sodu sistēmas reforma.
Tieslietu ministrijas eksperti aktīvi piedalījās Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas un Saeimas Juridiskās komisijas darbā, izskatot Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu. Likuma pieņemšana ir būtisks solis ceļā uz administratīvo sodu sistēmas reformu. Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas administratīvo sodu jomā nodrošinās pāreju no padomju laika regulējuma uz mūsdienu demokrātiskai sabiedrībai atbilstošu tiesisko regulējumu.
Reformas ietvaros ir pārskatīti sodu veidi, ieviestas ievērojamas izmaiņas procesuālajā regulējuma, kā arī uzsākta nozaru kodifikācija, kas nodrošinās, ka turpmāk gan pienākumi, gan sodi par šo pienākumu nepildīšanu turpmāk būs iekļauti vienā nozares likumā.
Tiesības uz īpašumu.
Lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa nesamērīgu pieaugumu un dotu laiku Finanšu ministrijai pārstrādāt šī nodokļa sistēmu, līdz 2020.gadam iesaldētas kadastrālo vērtību bāzes, bet Valsts Zemes dienestā notiek aktīva kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveidošana.
2018. gadā par 30% samazināts nekustamā īpašuma nodoklis zemēm, kurām reģistrēts kultūras pieminekļa apgrūtinājums.
Tāpat Tieslietu ministrijas speciālisti turpināja aktīvu darbu Saeimā pie Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma, kam vajadzētu stāties spēkā 2021. gadā un kas dos iespēju aptuveni 110000 dzīvokļu īpašnieku iegūt zemi zem mājas, kurā ir viņa dzīvoklis, izbeidzot piespiedu nomas attiecības.
Datu aizsardzības stiprināšana.
Datu aizsardzības regulas piemērošanas procesa koordinācija un Datu valsts inspekcijas iesaistīšanās mītu kliedēšanā par jauno fiziskās personas datu aizsardzības regulējumu Eiropas Savienības līmenī.
Paveikts būtisks darbs sabiedrības informēšanā par fizisko personu tiesībām uz savu datu aizsardzību.
Tāpat Tieslietu ministrija izveidojusi Datu aizsardzības konsultatīvo atbalsta padomi, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt diskusiju un vienotu redzējumu starp nozares pārstāvjiem par Datu regulas dažādo interpretāciju un neskaidrajiem jautājumiem, veicinot vienotu sabiedrības un nozaru pārstāvju izpratni par Regulu un tās piemērošanas specifiku.
Ārpustiesas strīdu risināšanas alternatīvas.
Ieviesta mūsdienīga strīdu risināšanas metode – mediācija, palīdzot cilvēkiem bez tiesas risināt ģimenes konfliktus, darba, nekustamā īpašuma, mantojuma un komercstrīdus. Pilotprojekta ietvaros piedāvātas bezmaksas mediācijas konsultācijas dažādās Latvijas tiesās.
Veikta visaptveroša šķīrējtiesu reforma, šķīrējtiesu skaitu samazinot 3 reizes, tādējādi atsijājot tās, kas radīja aizdomas par neprofesionalitāti un negodīgumu.
Palielināts atalgojums sodu izpildes iestādēs strādājošajiem.
Panākts, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldē 2017.gadā vecākajiem inspektoriem atalgojums palielināts līdz 1000 eiro, bet apsargiem un uzraugiem līdz 950 eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gadu ir pieaugums par 52% vairāk.
Tāpat veikta Valsts probācijas dienesta darbinieku atalgojuma reforma. Ja vēl 2017. gadā Valsts probācijas dienesta darbinieki bija spiesti strādāt nepilnu darba nedēļu par ļoti zemu atalgojumu, tad 2018. gadā to atalgojums vidēji sasniedz jau 1090 eiro mēnesī (palielinājums līdz pat 69%).
Jauno psihoaktīvo vielu jeb tā dēvētā „spaisa” izplatīšanās ierobežošana.
Kopš 2014. gadā normatīvajos aktos tika noteiktas bargas normas jauno psihoaktīvo vielu jeb tā dēvētā „spaisa” ierobežošanai, liegumiem un atbildībai, legāla šādu vielu tirdzniecība vairs nenotiek. 2014. gada aprīlī ar grozījumiem Krimināllikuma 248.1 pantā tika noteikta kriminālatbildība par jaunu psihoaktīvu vielu vai to saturošu izstrādājumu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu. "Spaisu" tirgotavas, kas bija izplatījušās visā valstī, bet jo īpaši Rīgā, kopš tā laika ir pazudušas.
Valsts vienotais jurista eksāmens.
2017. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa atsevišķās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās ir valsts eksāmens.
Lai sekmētu juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos, Tieslietu ministrija izstrādāja un virzīja pieņemšanai Ministru kabineta noteikumu projektu, lai ieviestu valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Paredzēts, ka pirmie valsts vienoto jurista eksāmenu kārtos studējošie, kuri studijas profesionālā maģistra studiju programmā uzsāks 2019. gada rudens semestrī.
Ieviestas izmaiņas personu pārbaudē pieejai valsts noslēpumam.
Izstrādāti grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas valsts drošības iestāžu īstenotajā personu pārbaudē pieejai valsts noslēpumam. Likuma grozījumus izstrādāja Ministru kabineta izveidotā darba grupa Tieslietu ministrijas vadībā, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra spriedumu.
Grozījumi paredz jaunu kārtību speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu. Noteiktas personas tiesības tikt uzklausītai un informētai gan atbilstības izvērtēšanas procesā, gan arī pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu.
Grozījumos ietverti nosacījumi industriālās drošības sertifikāta izsniegšanai un liegumam, kā arī komersantu procesuālās garantijas pārbaudes, lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā.
Jaunais tiesiskais regulējums nodrošinās vienotu drošības iestāžu praksi attiecībā uz kārtību, kādā personas un komersanti tiks informēti par iemesliem negatīva lēmuma pieņemšanai, kā arī nodrošinās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Pieejamība VDK dokumentiem.
Tieslietu ministrija un Datu valsts inspekcija piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izveidotajā darba grupā grozījumu izstrādei likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, lai radītu iespēju informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicinātu sabiedrības spēju atpazīt šā režīma sekas, tās pārvarēt un turpināt Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstīšanu, nodot Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus atklātībā sabiedrībai.
Jauns regulējums biedrību un nodibinājumu darbības kontrolei.
Manu amata pilnvaru laikā (2017.gada 2.novembrī) Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, kura mērķis ir vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas, valsts un sabiedrības drošības aizsargāšanu. Likums tika izstrādāts, ņemot vērā nacionālās drošības intereses un izvērtējot iespējamos valsts un sabiedrības apdraudējuma riskus. Likumā ietvertā regulējuma pamatā bija ģeopolitiskā situācija pasaulē.
Šobrīd Biedrību un nodibinājumu likums paredz iespēju pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai prokurora motivēta pieteikuma tiesai aizliegt biedrībai vai nodibinājumam līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību vai citu darbību. Tāpat likumā ir ietverts papildus kontroles mehānisms attiecībā uz tām biedrībām un nodibinājumiem par kurām ir pamats uzskatīt, ka to rīcība ar finanšu līdzekļiem vai citiem mantiskiem labumiem ir pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumā ietvertajiem aizliegumiem. Šādām biedrībām un nodibinājumiem var uzlikt papildu pienākumus iesniegt bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskatus, ziedojumu un dāvinājumu pārskatus, detalizētu informāciju par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem četras reizes gadā; iesniegt noslēgto darījumu apliecinošus dokumentus; uzrādīt finansējuma avotus.
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Satversmes tiesas procesā.
Sadarbībā ar Satversmes tiesu tika izstrādāti, un Saeimā ir pieņemti grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ietverot III1 nodaļu. Regulējums paredz, ka Satversmes tiesas procesā valsts personām, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, nodrošina juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu un juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē (tātad faktiski pilnu juridiskās palīdzības klāstu). Šo valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu koordinēs Juridiskās palīdzības administrācija. Regulējums ir būtisks, jo sniegs iespēju personām, kas pašas nespēj apmaksāt juridisko palīdzību, vērsties Satversmes tiesā savu aizskarto pamattiesību aizstāvībai.
Turpmāk veicamie uzdevumi: