Tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedalījās konferencē „Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai”

Tieslietu ministrs konferences atklāšanā sveica visus klātesošos, kuri šajā brīvdienā ir sapulcējušies, lai otro gadu pēc kārtas kopīgi apspriestu mūsu valstij, ikvienam tās pilsonim, ikvienam latvietim svarīgu tēmu. „Mēs esam latvieši un ikviens no mums, lai arī kur viņš šobrīd atrodas, ir piederīgs Latvijai!” runas sākumā akcentēja ministrs. Pagājušā gadā nogalē Latvijas valsts aktivizēja darbu, lai stiprinātu saites ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, veicinātu viņu pilsonisko aktivitāti un iesaistīšanos Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Par sākumu konkrētai rīcībai var uzskatīt pagājušā gada konferenci „Latviešu emigrācijas un diasporas problemātika un risinājumi”. Pārrunājamās tēmas bija – pilsoniskā un politiskā līdzdalība, kultūra un izglītība, saiknes uzturēšana un repatriācija. Šī gada konferences saturs paplašināsies ar Jauniešu tēmu un Pašvaldību lomu saiknes uzturēšanā. Iepriekšējās konferences ieteikumi attiecībā uz atbalsta pasākumiem latviešiem ārzemēs un savstarpējās sadarbības veicināšanu ir iekļauti Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs un Valdības rīcības plānā. Pasākumi ir plānoti šādās jomās: Veicināt bērnu un jauniešu piederību Latvijai un latvisko tradīciju apguvi, Latvijas kultūras pieejamību ārzemēs; Svarīga ir saiknes stiprināšana ar Latviju un dialoga uzturēšana; Situācijas izpēte par iedzīvotāju migrāciju; Latviešu valodas apguve; Tiesiskā regulējuma pilnveidošana, proti, dubultpilsonība, repatriācija - par šiem jautājumiem būs detalizēta diskusija šajā konferencē. Turpinot citēt tieslietu ministra Jāņa Bordāna runu: „Vēlos uzsvērt, ka ļoti svarīga ir ne tikai Latvijas valsts sadarbība ar latviešu kopienām ārvalstīs, bet Latvijas atbildīgo ministriju - Kultūras, Ārlietu, Izglītības un Zinātnes ministrijas, kā arī Ekonomikas un Tieslietu ministriju savstarpējā sadarbība, lai ir skaidra katras institūcijas atbildība. Šīsdienas konference „LATVIEŠI PASAULĒ - PIEDERĪGI LATVIJAI” man kā Nacionālās apvienības izvirzītajam tieslietu ministram ir īpaši svarīga Pilsonības likuma aspektā, kura grozījumu izstrādē esmu personīgi aktīvi piedalījies pirms tiku ievēlēts ministra amatā. Pats būtiskākais šajā likumprojektā ir izteikts šīsdienas konferences nosaukumā, kurš ir īss un lakonisks, bet ar īpaši dziļu pamatojumu: „LATVIEŠI PASAULĒ-PIEDERĪGI LATVIJAI”!  Mūsdienu globalizācijas apstākļos, kad cilvēki kļuvuši mobilāki, novērojama iezīme, ka aizvien vairāk valstu pārdomā un lemj par labu dubultās pilsonības institūta ieviešanai. Arī Latvijas likumos ir jāparedz dubultās pilsonības principa pieļaujamība ar ģeopolitiski un kultūras ziņā tuvām valstīm. Tas ir nacionāls un valstisks jautājums. Esmu pārliecināts, ka dubultpilsonības pieļaušanu gaida visi aiz Latvijas robežām dzīvojošie latvieši. Un vilcināties ar to mēs nedrīkstam, jo tieši šobrīd tas var ietekmēt konkrētu cilvēku likteņus. Mēs varam zaudēt veselas dzimtas. Pilsonības iegūšanas priekšnoteikums ir saikne ar Latvijas valsti – tādu Latvijas valsti, kādu to ir dibinājuši mūsu tēvi un vectēvi, paužot savu gribu, un kādu mēs to esam atjaunojuši – nacionālu valsti, kurā ir viena valsts nācija – latvieši un kas atrodas latviešu vēsturiski apdzīvotā teritorijā, bet nekādā gadījumā pilsonība nav dāvana. Esmu gandarīts un pateicos kongresa rīkotājiem par iespēju šodien teikt konferences atklāšanas vārdus gan kā tieslietu ministrs, gan arī sveikt konferences dalībniekus no otras Nacionālās apvienības ministres- kultūras ministres, kura šobrīd ir Amerikas Savienotajās Valstīs un piedalās divos kultūrpolitiski nozīmīgos pasākumos – XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Pasaules koru olimpiādē. Šo pasākumu apmeklējums cieši sasaucas ar pagājušā gadā valdībā apstiprinātajām pamatnostādnēm, kurās kā viena no prioritātēm ir izvirzīta ārzemju latviešu saišu stiprināšana ar Latviju. Ar savu klātbūtni ministre veicina savstarpējo dialogu, turklāt latviešu Dziesmu svētki neatkarīgi no to norises vietas pasaulē tiek uzskatīti par latviskās piederības stiprināšanas elementu. Manis pārstāvētās Nacionālās apvienības darbības mērķis ir latviska Latvija, tādēļ svarīgs ir katrs latvietis un viņa saikne ar Latviju. Latvijas pienākums ir nodrošināt šo saikni ar latviešiem visā pasaulē: gan tiem, kuri izceļo tagad, gan tiem, kuri izceļojuši jau sen. Latviešu kopienas palīdz stiprināt Latvijas valstiskumu, tomēr tām ir grūti saglabāt savu identitāti, ja nav ciešas saiknes ar Latviju, tādēļ mums ir kopīgā vēlmē un motivācijā jāspēj apvienoties, organizēties un būt aktīviem savas latvietības uzturēšanā. Latvija ir maza valsts – pēdējā tautas skaitīšanā mūsu skaits uzrādījās tikai pavisam nedaudz virs 2 miljoniem. Starptautiskās emigrācijas ietekmē Latviju pametuši 213 tūkstoši cilvēku un emigrācija turpinās. Tāda ir realitāte šobrīd. Daudzi cilvēki, ieguvuši Latvijā valsts apmaksātu izglītību un papildus profesionālo apmācību, mūsu valsti pamet un ir gatavi stiprināt citu valstu saimniecību, strādājot švešatnē. Mēs neesam ieinteresēti palielināt ārzemju latviešu kopienu uz izbraukušo no Latvijas rēķina. Mēs vēlamies radīt apstākļus, kuru dēļ viņi atgriezīsies. Tieši šobrīd veidojas starpministriju atbalsta komanda reemigrācijas pasākuma plāna izstrādei. Kā būtisku jau paveikto šajā ziņā vēlos minēt darbu, lai mazinātu tiesisko, lingvistisko šķēršļu pastāvēšanu, latviešiem atgriežoties ar ģimenēm Latvijā. Īpaša nozīme piešķirta tam, lai sekmētu repatriantu bērnu iekļaušanos Latvijas skolās. Šādos gadījumos izglītības iestādes direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā. Šajā sakarā vēlos pateikt lielu paldies visiem skolotājiem un skolotājām, protams, tās ir pārsvarā sievietes, kuras nežēlojot ne savu laiku, ne enerģiju, ne arī gadus rūpējas par mūsu bērnu latviešu valodas prasmi un kultūras izpratni, kas arī ir pats svarīgākais latvietības kodols. Savas uzrunas noslēgumā uzsvēršu: tā ir mūsu atbildība un vēlme, lai turpmāk Ziemeļeiropas valsti Latviju sauktu par Ziemeļu Zelta provinci. Es vēlos, lai Latvija būtu sinonīms ziemeļnieku mieram, pārticībai un drošībai. Vēlu veiksmīgu un bagātu konferences dienu!” Līga Ādamsone Tieslietu ministra preses sekretāre Tālr. 67036759; 29334423 e-pasts: Liga.Adamsone@tm.gov.lv