Informācija presei
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzrunā starptautiskās konferences „Konstitucionālās tiesas kompetence: robežas un paplašināšanas iespējas” dalībniekus
Šodien un rīt Rīgā risinās starptautiska konference „Konstitucionālās tiesas kompetence: robežas un paplašināšanas iespējas” . Šorīt to atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Venēcijas komisijas pārstāve Tanja Gervīna. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns savā uzrunā konferences dalībniekiem uzsvēra, ka šobrīd ir satraucošs laiks konstitucionālajās tiesībās Latvijā, jo aktīvi notiek debates par Satversmes preambulas teksta radīšanu un tās saturiskajiem aspektiem. Arī Valsts prezidents nesen ir nācis klajā ar iniciatīvu par būtiskām izmaiņām valsts konstitutīvos pamatos par Valsts prezidenta un izpildvaras vietu un lomu. Ministrs minēja, ka šie jautājumi visiem liek būt tālredzīgiem un apzinātiem šo valstiski svarīgo jautājumu pārdomāšanā un lemšanā, un neapšaubāmi ir fundamentāli nozīmīgi ikvienam sabiedrības loceklim kopīgās pagātnes un nākotnes gājuma aspektā, apzinoties kopīgās vērtības un mērķus.
Savā uzrunā ministrs, atsaucoties uz kāda Latvijas teātra režisora nesen teikto, ka tautai daudz svarīgāk par tik daudz apspriesto budžetu, ekonomiskajām krīzēm un eiro ieviešanu, ir vajadzīga kultūra, no savas puses piebilda, ka augsta vērtība ir arī tiesību kultūrai, kas nodrošina valsts tiesisko pamatu stabilitāti: „Tikai tai nācijai ir nākotne, kas sakārto vērtības to pareizā secībā. Tādai nācijai arī ar ekonomiku viss būs kārtībā.”
Bordāns turpināja, ka sabiedrības politiskajā dzīvē stabilu vietu ir ieņēmušas valsts vadības morāles un ētikas jautājumi, kā arī tautas attīstības perspektīva. Tā Satversmes preambula izvirza mērķi atspoguļot valsts konstitucionālās identitātes būtību, ietverot Latvijas valsts pamatvērtības. Atbilstoši demokrātiskai sabiedrībai, kurā svarīgs ir katrs viedoklis, veicināmas un sagaidāmas izvērstas un nopietnas diskusijas par Satversmes preambulu. Ministrs pauda, ka neskatoties uz to, ka Latvijas Satversme un likumi jau tā pieļauj salīdzinoši lielas tautas tiešās demokrātijas iespējas, kas izpaužas gan iespējās rīkot tautas nobalsošanas, aktīvi piedalīties likumu apspriešanas procesā, pēdējā laikā ir aktualizēti arī tautas tiešās demokrātijas institūti un daudz ir ticis debatēts par to ietekmi un sekām. Pilsoņi var vākt parakstus internetā, rezultātā iesniedzot kolektīvo iesniegumu Saeimai ar sev tīkamo likumdošanas iniciatīvu, un nevar neatzīmēt, ka nereti tā mēdz atklāties sabiedrības dažādo interešu sadursmes. Tāpat nesen tika grozīta kārtība, kādā vēlētāji ierosina tautas nobalsošanu par vēlētāju sagatavotu likumprojektu, kas salīdzinoši paredz daudz lielāku tautas iniciatīvu un par ko Satversmes tiesā šobrīd ir ierosināta lieta, kas, prezumējams, izšķirs tautas iniciatīvu turpmāko kursu.
„Satversmes tiesa tiek aizvien vairāk aicināta iesaistīties dažādu valstisku jautājumu izšķiršanā, piemēram, tiek domāts par Saeimas deputāta zvēresta ievērošanas izvērtējuma nepieciešamību. Tāpat ir raisījušās debates par to, vai konstitucionālā tiesa iesaistīsies tautas iesniegtu likumprojektu pirmšķietamā izvērtēšanā.”
Noslēdzot savu uzrunu, ministrs teica, ka ņemot vērā minēto, Satversmes tiesas konferencē plaši pārstāvētā tēma par ārvalstu konstitucionālo tiesu kompetences robežām un potenciālo paplašināšanu ir īpaši nozīmīga, un konferences dalībniekiem būs interesanti apzināt citu valstu praksi un pieredzi, kas varētu būt ideju katalizators.       Līga Ādamsone Tieslietu ministra preses sekretāre Tālr. 67036759; 29334423 e-pasts: Liga.Adamsone@tm.gov.lv