Šodien, 7. janvārī, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane rīkoja preses konferenci par Administratīvās rajona tiesas reģionālo tiesu namu izveidošanu – ieguvumiem, projekta izmaksām, lietu izskatīšanas prognozēm un citiem jautājumiem. Kā jau iepriekš ziņots, 2009. gada 5. janvārī Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Rēzeknē darbu uzsāka Administratīvās rajona tiesas tiesu nami. Līdz ar to reģionu iedzīvotājiem vairs nav jādodas uz Rīgu, lai Administratīvajā rajona tiesā iesniegtu prasību par valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem un faktisko rīcību. Preses konferencē tika uzsvērti ieguvumi, kas radīsies no tiesu namu izvietošanas reģionos, proti, tiks nodrošināta vienotas tiesu prakses veidošanās, kā arī efektīvāk un vieglāk tiks risināts administratīvās tiesas noslodzes jautājums reģionos, veicinot lietu savlaicīgu izskatīšanu. Prognozēts, ka lietu atlikumiem Latgales, Zemgales un Vidzemes reģionos jāsamazinās 2010. gada pirmajā ceturksnī, Kurzemē – 2011. gada otrajā ceturksnī, Rīgā – 2012. gada pirmajā ceturksnī. Pašlaik lietu nozīmēšanas termiņš ir 19 mēneši, kuru plānots pakāpeniski samazināt. I.Freimane informēja, ka pieteicēji no reģioniem joprojām lietas iesniedz Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, no kurienes tās tiek nosūtītas uz attiecīgo reģionu. Šāda situācija gaidāma arī tuvākajā nākotnē, taču pieteicēji aicināti pieteikumus iesniegt sava reģiona tiesu namā. Līdz šim reģionālo tiesu namu izveidē ir izlietots Ls 140 000, t.i.,  mēbelēm un datortehnikai. Ik gadu četru jauno tiesu uzturēšana izmaksās Ls 1 159 000, no tiem Ls 634 000 atlīdzībai tiesnešiem un tiesu darbiniekiem un Ls 525 000 – telpu uzturēšanai un nomai, sakaru pakalpojumiem, komunālajiem maksājumiem un precēm un pakalpojumiem. Taču šis finansējums var mainīties. Tuvāko nedēļu laikā plānota arī šo tiesu namu oficiāla atklāšana. Preses konferencē ministrs informēja arī par svarīgākajiem 2008.gadā paveiktajiem darbiem, kā būtiskākos minot: uzsākto cietumu reformu, kuras pirmais redzamais rezultāts ir Pārlielupes cietuma slēgšana; valsts valodas lietošanas prasību nostiprināšanu normatīvajos aktos, paplašinot to profesiju sarakstu, kurās strādājošajiem ir jāzina latviešu valoda; regulāro kvalifikācijas pārbaužu ieviešana zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Kā svarīgākos 2009. gada darbus ministrs nosauca: komersantu atbalstīšanu, vistuvākajā laikā izstrādājot grozījumus Maksātnespējas likumā, mazinot administratīvos šķēršļus tiesiskās aizsardzības procesā un pagarinot tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņus; darba turpināšanu pie valsts valodas nostiprināšanas – jāpabeidz grozījumu izstrāde Darba likumā, kas noteiks, ka darba līgumos būs jānorāda valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe; darba turpināšanu  pie cietumu reformas īstenošanas ar publiskās un privātās partnerības palīdzību; darbu pie tiesu darba procesa efektivizācijas, modernizēšanas un elektronizēšanas. Bildes no preses konferences pieejamas šeit