Publicēts: 19.06.2015.
Ceturtdien, 18.jūnijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Latvijas tradicionālo reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvjiem un Latvijas dievturu sadraudzi, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības imigrācijas politikas iespējamo ietekmi uz tradicionālo vērtību attīstību nākotnē.
Tikšanās mērķis apzināt sabiedrības, tai skaitā baznīcu viedokli, cik lielā mērā mūsu valsts ir gatava uzņemt patvēruma meklētājus, tai skaitā reliģisku apsvērumu dēļ vajātos bēgļus. Sarunas laikā tieslietu ministrs uzsvēra, ka „esam nonākuši krustcelēs un mums kopīgi jālemj, kā palīdzēt patvēruma meklētājiem un kā cīnīties ar tām personām, kuras nelaimē nonākušos cilvēkus izmanto noziedzīgos nolūkos”. Ar bēgļu jautājumu cieši savijas cilvēku kontrabanda kā noziedzīga nodarījuma paveids, kas ieguvis plašu mērogu, atzina tieslietu ministrs.
Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka tas ir sarežģīts un neviennozīmīgs jautājums. Būtu jāapzinās, ka bēgļi, kuri, iespējams, tiktu uzņemti Latvijas teritorijā, būs cilvēki ar citu reliģisko pārliecību un atšķirīgu vērtību sistēmu un kultūru. Līdz ar to būtu svarīgi veidot atbalsta un integrācijas programmas, lai šie cilvēki cienītu un saprastu Latvijas kultūru, vērtības un dzīves atziņas. Reliģiskās organizācijas ir gatavas iesaistīties un sniegt atbalstu šādu programmu veidošanā un bēgļu integrācijas procesā.
Ņemot vērā, ka lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju ir kristieši, īpaši tika uzsvērta nepieciešamība atbalstīt tos kristiešus, kuri tiek vajāti citās valstīs savas reliģiskās pārliecības dēļ. Bieži vien, fokusējoties uz bēgļu jautājumu kopumā, tiek aizmirsts, cik daudz kristiešu tiek vajāti citās valstīs savas reliģiskās pārliecības dēļ un viņiem netiek sniegts pienācīgs atbalsts.
Runājot par bēgļu uzņemšanu, nedrīkst arī aizmirst par nacionālās latviskās apziņas stiprināšanu, jāattīsta cilvēkos patriotisms un garīgo vērtību sistēma. Tikai tad, kad pati valsts ir nacionāli stipra un sabiedrībā ir stipras kultūras un nacionālās vērtības, valsts var sniegt palīdzību citu valstu pārstāvjiem, nezaudējot savu identitāti. Tikpat svarīgi ir nodrošināt vienlīdzību starp bēgļiem un Latvijas pilsoņiem attiecībā uz pabalstu un valsts sniegtā atbalsta sistēmas veidošanu, jo valstij primāri ir jārūpējas par saviem pilsoņiem, nodrošinot atbilstošo iekšējo iekārtu.
Ministrs un reliģisko savienību pārstāvji bija vienisprāt, ka bēgļu uzņemšanas un kvotu sadales jautājumi ir jāskata plašākā kontekstā, ņemot vērā Latvijas vēsturiskos aspektus un spēju integrēt sabiedrībā dažādas reliģiskās grupas, kā arī valsts pienākumu aizsargāt kopīgās vērtības sabiedrībā un novērst apdraudējuma riskus valsts drošībai.