Informācija presei
Tiesu slodžu izlīdzināšana. Par civillietu nodošanu citām tiesām
Atbilstoši Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu” līdz 2016. gada beigām tiek likvidēta Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, tādējādi noslēdzot tiesu instanču reformu un ieviešot skaidru piekritības sistēmu, kur visas lietas kā pirmā instance skata rajona (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance – apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā tiesa (t.s. tīrās tiesu instances). Lai risinātu jautājumu par tiesu noslodzes izlīdzināšanu ar 2013. gada 19. decembra likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (spēkā no 2014. gada 4. janvāra) paredzēta iespēja laika posmā līdz tiesu instanču reformas beigām (2016. gada 31. decembrim) ļaut lietas, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nodot izskatīšanai citām tā paša vai cita tiesu apgabala tiesām, ja tādējādi iespējams panākt to ātrāku izskatīšanu. Minētais attiecināms arī uz apgabaltiesu tiesvedībā esošām lietām, bet nav attiecināms uz lietām, kuru piekritība noteikta saskaņā ar Civilprocesa likuma 28., 29. vai 30. pantu, proti, ja lieta tiesvedībā pieņemta, ievērojot likumā noteikto izņēmuma piekritību. Lēmumu par lietas nodošanu no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai pieņem apgabaltiesas priekšsēdētājs, bet lēmumu par apgabaltiesas lietas nodošanu citai apgabaltiesai – Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
„Izvērtējot praksi minēto Civilprocesa likuma grozījumu piemērošanā, konstatējām, ka līdz šim lielākā aktivitāte lietu nodošanā vērojama Rīgas tiesu apgabalā. Tas ir skaidrojams ar pašreizējiem tiesu darba un noslodzes rādītājiem, kas liecina, ka gan rajona (pilsētu) tiesu, gan apgabaltiesas noslodze šajā tiesu apgabalā ir vairākas reizes lielāka nekā citos tiesu apgabalos”, pašreizējo situāciju skaidro tieslietu ministre B.Broka.
Visās Latvijas rajona (pilsētas) tiesās kopā 2013.gada laikā saņemti 37,5 tūkstoši civillietu, no tām 15 tūkstoši civillietu jeb 40% no kopējā civillietu skaita piekritīgas rajona (pilsētas) tiesām Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Minētā rezultātā, Rīgas tiesu pārslodzes dēļ rodas situācija, ka pat rakstveida procesā izskatāmas maza apmēra prasības Rīgas tiesu apgabala tiesās tiek izskatītas pēc gada un trim mēnešiem kopš lietas ierosināšanas, tai pašā laikā, piemēram, tiesās ārpus Rīgas tiesu apgabala šādas prasības tiek izskatītas pat četru mēnešu laikā. Tiesnesim lietas izskatīšanā jāvadās gan no procesuālajiem likumiem, gan arī no likuma „Par tiesu varu” 28. pantā nostiprinātā procesuālā ekonomijas principa, kurš noteic, ka tiesnesim lieta jāizspriež tik ātri, cik vien iespējams. Lietas ir ar ļoti dažādu sarežģītības pakāpi un to sagatavošanas un izskatīšanas ilgums var būtiski atšķirties. Taču, ja vien procesuālajās tiesību normās vai speciālajos likumos kādai lietu kategorijai nav noteikts prioritāro lietu kategorijas statuss, lietas izskatīšanai tiesas sēdē pamatā tiek nozīmētas lietu ienākšanas secībā. Rakstveida procesā izskatāmajām lietām – noteikts datums, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. „Tādējādi nododot lietas izskatīšanai no tiesām ar ievērojami lielāku noslodzes rādītāju uz tiesām ar mazāku noslodzi, tiks nodrošināta ātrāka lietas izskatīšanas uzsākšana un attiecīgi arī gala nolēmuma pieņemšana lietā. Turklāt jāņem vērā apstāklis, ka Civilprocesa likums lietas nodošanu izskatīšanai citai tiesai pieļauj vienīgi gadījumā, ja tādējādi tiks panākta lietas ātrāka izskatīšana. Minētā nodrošināšanai apgabaltiesas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs izlemj par lietas nodošanas pamatotību un izvēlas konkrētu tiesu, kurai lieta nododama, izvērtējot tiesu noslodzes rādītājus”, lietu nodošanas priekšrocības pamato ministre Broka. Pusotra mēneša laikā kopš minēto grozījumu Civilprocesa likumā spēkā stāšanās, no Rīgas tiesu apgabala rajonu (pilsētu) tiesām uz mazāk noslogotajām rajonu (pilsētu) tiesām citos tiesu apgabalos, nolūkā nodrošināt lietu ātrāku izskatīšanu, nodotas vairāk kā 300 civillietas. Pamatā rakstveida procesā izskatāmas civillietas, tai skaitā maza apmēra prasības. Taču starp nodotajām lietām ir arī aptuveni 70 mutvārdu procesos skatāmas lietas. Tās nodotas Bauskas rajona tiesai, Limbažu rajona tiesai, Aizkraukles rajona tiesai un Valkas rajona tiesai. Tiesas, kurām lietas nodotas izskatīšanai, izraudzītas ņemot vērā šo konkrēto tiesu noslodzes rādītāju, pamatojoties uz Tiesu informatīvajā sistēmā fiksētajiem datiem par katras tiesas lietvedībā esošo neizskatīto lietu skaitu un tiesnešu skaitu, kuri skata civillietas. No Rīgas tiesu apgabala tiesām nosūtīto lietu, kas skatāmas mutvārdu procesā, lielākais īpatsvars ir strīdi starp juridiskām personām. Ir uzsākta arī Rīgas apgabaltiesas lietvedībā esošu civillietu nodošana citām apgabaltiesām. Izskatīšanai citām apgabaltiesām nodotas 48 Rīgas apgabaltiesas lietvedībā esošas apelācijas lietas, kas ierosinātas par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu).  Latgales apgabaltiesai nodotas 40 lietas, Kurzemes apgabaltiesai – 2, Vidzemes apgabaltiesai – 1, bet Zemgales apgabaltiesai – 5 lietas. Analogi kā attiecībā uz pilsētu (rajonu) tiesu tiesvedībā esošajām lietām, arī attiecībā uz apgabaltiesām piekritīgajām lietām tiesas, kurām lietas nodotas izskatīšanai, tika izraudzītas ņemot vērā tiesu noslodzi, kas redzama Tiesu informatīvajā sistēmā fiksētajos datos (neizskatīto lietu skaits katrā apgabaltiesā un attiecīgais tiesnešu skaits Civillietu tiesu kolēģijā, kas skata civillietas). Lielākā daļa lietu nodota izskatīšanai Latgales apgabaltiesā, jo saskaņā ar Tiesu informatīvajā sistēmā fiksētajiem datiem šajā tiesā bija palikušas 37 neizskatītas apelācijas instances civillietas un 56 civillietas, kas apgabaltiesai piekritīgas kā pirmajai instancei. Salīdzinājumam, uzsākot lietu nodošanu, Rīgas apgabaltiesas lietvedībā bija 1144 neizskatītas apelācijas instances civillietas un 967 pirmās instances civillietas, attiecīgi Zemgales apgabaltiesā - 109 un 115, Vidzemes apgabaltiesā – 52 un 78, bet Kurzemes apgabaltiesā - 71 un 60 lietas. Analogi kā attiecībā uz pilsētu (rajonu) tiesā skatāmajām lietām, arī no Rīgas apgabaltiesas nodoto lietu, kas skatāmas mutvārdu procesā, skaitliski vairāk bijuši strīdi starp juridiskām personām. Lietu nodošana citai tiesai to ātrākas izskatīšanas nolūkā ir tikusi izmantota arī Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā. Liepājas pilsētas tiesa ir ierosinājusi tās lietvedībā esošu 27 lietu nodošanu citai pirmās instances tiesai. Minētās lietas nodotas izskatīšanai Kuldīgas rajona tiesai. No minētajām 27 lietām 7 ir tādas, kas izskatāmas rakstveida procesā, bet 20 – mutvārdu procesā. Neviena no Latgales apgabaltiesas, Zemgales apgabaltiesas un Vidzemes apgabaltiesas lietvedībā vai to darbības teritorijā ietilpstošu rajonu (pilsētu) tiesu lietvedībā esošām civillietām līdz šim nav nodotas izskatīšanai kādai citai tiesai. Līdzšinējā tiesu prakse civillietu pārdales jautājumā liecina, ka izskatīšanai citai tiesai pamatā tiek nodotas lietas, kas saskaņā ar procesuālajām tiesību normām skatāmas rakstveida procesā. Tādējādi lietas dalībniekiem netiks radītas nekādas papildus neērtības, kas varētu būt saistīts ar dalību lietas izskatīšanā. Nododot izskatīšanai citā tiesā lietu, kas izskatāma mutvārdu procesā, it īpaši gadījumos, kad lieta tiek nodota izskatīšanai citā tiesu apgabalā esošai tiesai, atsevišķos gadījumos objektīvu iemeslu dēļ pusēm varētu palielināties ar lietas vešanu saistīto izdevumu apmērs, proti, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm. Minētā sakarā norādāms, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma normām ar lietas vešanu saistītie izdevumi lietas dalībniekam tiek atlīdzināti, ja tā labā taisīts tiesas nolēmums.   Līga Ādamsone Tieslietu ministres preses sekretāre Tālr. 67036759; 29334423 e-pasts: Liga.Adamsone@tm.gov.lv