Šodien, 22. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumprojektu un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. To mērķis ir stiprināt aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām (jeb SLAPP - stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību). Izmaiņas stiprinās vārda brīvību un sabiedrības tiesības saņemt pilnvērtīgu un kvalitatīvu informāciju, nodrošinot lielāku neatkarību žurnālistiem, redakcijām, pilsoniskajiem aktīvistiem un pētniekiem, aizsargājot pret ļaunprātīgām tiesvedībām un mazinot pašcenzūras risku.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Stratēģiskās tiesvedības arvien biežāk tiek izmantotas, lai radītu finansiālu un psiholoģisku spiedienu uz žurnālistiem, pilsoniskajiem aktīvistiem, pētniekiem un citām personām, veicinot pašcenzūru un apdraudot vārda brīvību. Pašlaik tiesām trūkst efektīvu instrumentu šādu prasību agrīnai atpazīšanai un novēršanai. Tādēļ likumprojektu mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kuri darbojas sabiedrības interesēs, no ļaunprātīga tiesvedību spiediena. Izmaiņas stiprinās demokrātiju laikā, kad populisti apzināti cenšas diskreditēt mediju darbu un mazināt sabiedrības uzticību tiem. Bez stipriem un neatkarīgiem medijiem nav iespējama vārda brīvība un sabiedrības tiesības prasīt atbildību no politiķiem par pieņemtajiem lēmumiem.”
Likumprojekti paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1069 pārņemšanu Latvijas tiesību sistēmā, ieviešot aizsardzības mehānismus personām, kuras sabiedrības interesēs pauž viedokli vai izplata sabiedriski nozīmīgu informāciju un pret kurām tiek celtas acīmredzami nepamatotas vai ļaunprātīgas civiltiesiskās prasības.
Likumprojekti paredz:
- skaidri definēt, kas ir uzskatāma par darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu aizsardzībai;
- noteikt pazīmes, pēc kurām identificējamas ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības;
- ieviest procesuālās garantijas personām, pret kurām vērsta SLAPP tiesvedība, tostarp iespēju tiesai izbeigt tiesvedību, uzlikt prasītājam pienākumu segt atbildētāja tiesāšanās izdevumus vai piemērot naudas sodu;
- nodrošināt aizsardzību arī gadījumos, ja stratēģiska tiesvedība ierosināta ārpus Eiropas Savienības.
Vienlaikus likumprojekti neierobežo personu tiesības vērsties tiesā, neaizliedz celt prasības par goda un cieņas aizskaršanu un nenodrošina imunitāti pret civiltiesisko atbildību. Aizsardzības mehānismi netiks piemēroti gadījumos, ja sabiedrības interešu aizsegā tiek izplatīta dezinformācija vai apzināti nepatiesa informācija. Lēmumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu katrā konkrētajā lietā pieņems tiesa, individuāli izvērtējot apstākļus.
Tieslietu ministrija uzsver, ka jaunais regulējums ir vērsts uz demokrātisko vērtību, vārda brīvības un sabiedriskās diskusijas aizsardzību, nevis cenzūras ieviešanu. To apstiprina arī neatkarīgu faktu pārbaudītāju sniegtie skaidrojumi publiskajā telpā.
Direktīva dalībvalstīm jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. maijam.