Šodien, 15.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Civillikumā, Civilprocesa un Bāriņtiesu likumā. Grozījumi paredz izstrādāt jaunu rīcībspējas institūta tiesisko regulējumu attiecībā uz personu rīcības spēju, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu (Civillikuma 358. un 364. pants atzīti par spēkā neesošiem no 2012. 1.janvāra, jo minētās normas noteic rīcībspējas atņemšanas regulējumu) un ieviest Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās prasības. Izvērtējot citu valstu praksi rīcībspējas jautājumu risināšanā un ekspertu ieteikumus, TM plāno Civillikumā ietverto pilnīgās rīcībnespējas institūtu aizstāt ar daļējas rīcībspējas institūtu. Proti, personas ar garīgās darbības traucējumiem vai personas, kuras dzīvesveids ir izšķērdīgs vai izlaidīgs rīcībspēja tiks ierobežota tikai tajās jomās un apmērā, kurās šī persona nespēj saprast savas darbības un vadīt tās. Rīcības spējas ierobežojums katrai personai noteiks individuāli atkarībā no konkrētās dzīves situācijas, ja tas būs personas interesēs un ja tas būs vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses. Ja persona nespēj paust savu gribu un saprast savu darbību, tad tiesa šīs personas vietā „izdos pilnvaru” aizgādnim rīkoties personas interesēs. Saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām personas rīcības spēju nevar ierobežot personiskajās tiesībās (piemēram, tiesības laulāties, adoptēt vai sastādīt testamentu). Lemjot par personas rīcības spējas ierobežojumu, tiesai būs jāaicina persona piedalīties tiesas sēdē. Likumprojektā ir skaidri noteikts, ka lietās par rīcības spējas ierobežojuma noteikšanu vai pārskatīšanu ir nepieciešama tiesas lielāka iniciatīva objektīvākā lietas izskatīšanā, līdz ar to tiesai ne tikai ir tiesības pieprasīt informāciju no citām iestādēm, bet arī bāriņtiesai ir noteikts pienākums piedalīties tiesas sēdēs, sniedzot informāciju. Tā rezultātā tiesu psihiatriskās ekspertīzes slēdzienam nebūs tik liela nozīme, bet tas būs vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem. Bāriņtiesai, ieceļot personai ar rīcības spējas ierobežojumu aizgādni, būs jāuzklausa šīs personas viedoklis par ieceļamo aizgādni un iespēju robežās tas jāņem vērā. Tāpat bāriņtiesa būs tā institūcija, kas izskatīs strīdus, kas radušies personas un aizgādņa starpā par jautājumiem, kas skar aizgādnības īstenošanu, piemēram, ja kopīga lēmuma pieņemšanas gadījumā aizgādnis nepiekrīt personas vēlmei noslēgt kādu darījumu. Aizgādnim jānoskaidro personas ar rīcības spējas ierobežojumu griba un jārīkojas tās interesēs. Pašlaik Civillikums paredz iespēju tikai pilnībā atņemt personai rīcībspēju, ja tai trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju. Līdz ar to personas rīcībspēja tiek ierobežota visās dzīves jomās un, pieņemot lēmumu par personas rīcībspējas atņemšanu, netiek individuāli izvērtēts konkrētās personas spēju apjoms. Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Ar grozījumiem var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā. Līga Brice Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: liga.brice@tm.gov.lv Tālr.: 67036739, 26485232 Adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536 www.tm.gov.lv http://twitter.com/tieslietas www.flickr.com/photos/tieslietas/