Publicēts: 10.05.2016.
Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.pantu, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards iesniedza valdībai savus papildu apsvērumus par 2016. gada 10. maija sēdes darba kārtības 3.2.punktu (Konceptuāls ziņojums "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk tekstā – Stambulas konvencija).
Atbalstot Stambulas konvencijā deklarētos mērķus – izskaust vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē – vienlaikus uzskatām, ka, ņemot vērā Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Padomes 2011.gada 11.maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu" (darba kārtības 3.3.punkts) izdarītos secinājumus, Latvijai nevajadzētu parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju, jo atsevišķi tās panti un šo pantu oficiālā interpretācija, kas ietverta konvencijai pievienotajā paskaidrojošajā ziņojumā, nonāk pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes ievadā, 91., 99., 100., 110. un 112.pantā noteiktajiem principiem un Latvijas sabiedrības fundamentālām vērtībām.
Atbilstoši juristu vērtējumam, Latvijai pat pievienojot Stambulas konvencijai vienpusēju deklarāciju ar atsauci uz Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, netiek novērstas visas bažas, ka, piemērojot konvenciju atbilstoši tās oficiālajai interpretācijai, netiks aizskartas Latvijas iedzīvotāju pamattiesības.
Uzskatām, ka Tieslietu, Labklājības, kā arī Veselības un Iekšlietu ministrijas ir veikušas lielu darbu, lai ar konkrētiem pasākumiem izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Nav pamata uzskatīt, ka, Latvijai nepievienojoties Stambulas konvencijai, šis darbs tiktu pārtraukts. Valsts pienākums ir cīnīties pret vardarbību, neatkarīgi no pievienošanās vai nepievienošanās kādiem starptautiskiem dokumentiem.