Informācija presei
TM: Valsts kontroles aprēķinātās zaudētās summas ir pārspīlētas, par ko liecina jaunākie starptautiskie pētījumi
Rīga, 2015.gada 19.marts. Tieslietu ministrija (TM) ir iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) maksātnespējas jomas revīzijas ziņojumu un atzinīgi novērtē VK ieguldīto darbu. TM atbalsta VK ieteikumus un vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka līdz šim ir ieguldīts apjomīgs darbs pie grozījumu Maksātnespējas likumā izstrādes un to pavadošajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas rezultējies ar grozījumu spēkā stāšanos šā gada 1.martā. Turklāt maksātnespējas joma joprojām tiek pilnveidota, meklējot atbilstošākos risinājumus sistēmas uzlabošanai, lai novērstu praksē konstatētās problēmas. Jau šobrīd grozījumi paredz virkni jauninājumu, kas padara procedūras efektīvākas un pieejamākas, risinot praksē konstatētās problēmas, piemēram:
  • maksātnespējas procesa administratora (administrators) nomaiņa, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesu;
  • administratora tiesības vērtēt pirmsšķietami nepatiesas saistības;
  • ieviesta valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu;
  • precizēti noteikumi attiecībā uz kreditoru prasījumiem, kā arī ieviests nosacīta nodrošinātā kreditora statuss.
  • administratoram piešķirtas tiesības lūgt papildus pamatojošus dokumentus gadījumos, ja prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā;
  • pagarināti darījumu apstrīdēšanas termiņi.
Attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesu samazināts parādsaistību slieksnis, kad iespējams pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ieviesta „ģimenes maksātnespēja” ar mērķi ļaut vairākiem ģimenes locekļiem pieteikt vienu maksātnespējas procesu, samazināti saistību dzēšanas procedūras termiņi. Regulējot administratoru vispārīgo darbību, precizēts regulējums attiecībā uz administratora pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā. Šobrīd TM turpina darbu pie apjomīgas administratoru profesijas reformas, lai pilnveidotu pieeju profesijai un uzraudzības sistēmu. Administratoru profesijas reforma paredz pielīdzināt administratorus valsts amatpersonām, uz tiem attiecinot atsevišķus valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un pienākumus. Līdz ar reformas ieviešanu plānots, ka administratorus amatā iecels Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors, un administratori ne retāk kā reizi trīs gados kārtos kvalifikācijas eksāmenu. Tiks pastiprināta administratoru atbildība, paredzot, ka par normatīvo aktu pārkāpumiem administratori būs saucami pie disciplināratbildības. Reforma nosaka plašāku gadījumu loku, kad administrators būtu atceļams no amata, tostarp pamatojoties uz Disciplinārkomisijas lēmumu. TM ierosinājusi papildināt Maksātnespējas likumu, nosakot, ka par maksātnespējas procesa administratoru var būt persona, kurai ir nevainojama reputācija. Šāds regulējums izvēlēts, lai vairotu uzticību administratora profesijai. Šai profesijai nepieciešams piesaistīt personas, kuru personīgu un profesionālo īpašību kopums nodrošina labu reputāciju un augstus ētikas standartus. Minētie jauninājumi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu, sabiedrības kontroli un profesijas prestiža celšanos. TM pēdējo trīs mēnešu laikā veikusi nozīmīgas darbības, lai pilnveidotu administratoru uzraudzības sistēmu, stiprinot MNA kapacitāti un kompetenci. Tāpat ar 2015.gada 1.janvāri MNA nodota administratīvās sodīšanas funkcija par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu. Arī turpmāk tiks īstenoti pasākumi MNA kompetences stiprināšanā, paredzot, ka administratoriem būs jākārto kvalifikācijas eksāmens, un amatā administratorus iecels MNA direktors. Turklāt TM regulāri informē maksātnespējas konsultatīvo padomi par tās vīziju un paveikto attiecībā uz administratoru reformas ieviešanu. TM uzsver, ka summu, kas zaudētas maksātnespējas procesa ietvaros, veidošanās nav saistīta tikai ar maksātnespējas procesa norisi: uzsākot maksātnespējas procesu, uzņēmumi jau bieži vien ir „tukši” ar milzīgām parādsaistībām, līdz ar to šajos maksātnespējas procesos administrators faktiski tikai „likvidē” juridisko personu, un līdz ar likvidāciju parādsaistības tiek dzēstas. Būtiski, ka šīs milzīgās saistības nav veidojušās maksātnespējas procesa ietvaros, bet gan pirms tā uzsākšanas, veidojot parāda pamatsummu, Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo institūciju uzrēķinus, līgumsodus u.c. Ņemot vērā minēto, TM ieskatā šīs summas ir zaudētas ne tikai maksātnespējas procesu dēļ, bet arī juridiskās personas rīcības rezultātā. Valstij ir jārada pietiekami efektīvi mehānismi, lai nepieļautu nesamērīgu parādu (tajā skaitā nodokļu un nodevu) izveidošanos, kas savukārt norāda nevis uz maksātnespējas sistēmas neefektivitāti, bet gan uz nodokļu un nodevu administrēšanas, tostarp iekasēšanas sistēmas iespējamiem trūkumiem. Analizējot VK izdarītos secinājumus, TM uzsver, ka vienmēr ir veidojusi pēctecīgu maksātnespējas jomas politiku, iespēju robežās to plānojot ar politikas plānošanas dokumentu palīdzību, kā arī sadarbojoties ar partneriem, kuru viedoklis vienmēr ir ticis uzklausīts un iespēju robežās ņemts vērā. Visi TM izstrādātie priekšlikumi ar mērķi pilnveidot maksātnespējas procesa norisi valstī ilgtermiņā ir devuši pozitīvu rezultātu, par ko liecina Pasaules Bankas Doing Business 2015.gada pētījums. Tomēr maksātnespējas jomas politiku un tās veidošanu nevar skatīt atrauti no citiem valstī notiekošiem procesiem, kas nesaraujami saistīti ar maksātnespējas jomas attīstību un pat, ja politikas plānošanas pamatā ir politikas plānošanas dokuments, tas negarantē jomas attīstību tajā virzienā, kas šajā dokumentā ietverts. Papildu informācija Maksātnespējas jomas attīstība Jau 2010.gadā spēkā stājās pilnīgi jauns regulējums – Maksātnespējas likums, kas tika izstrādāts, balstoties uz pasaules labāko praksi šajā jomā un sadarbību ar Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas kopienu. Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos pastāvīgi tika apzināti problēmjautājumi un meklēti risinājumi to novēršanai ar mērķi pilnveidot maksātnespējas procesa regulējumu. Sākot ar 2011.gadu TM regulāri organizēja konsultācijas un diskusijas ar sociālajiem partneriem: NVO pārstāvjiem, tiesnešiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, administratoriem, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem, Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvjiem u.c. interesentiem. Diskusiju laikā tika apkopoti viedokļi par Maksātnespējas likuma piemērošanas praksē konstatētajām nepilnībām, lai turpinātu darbu pie regulējuma pilnveidošanas. Tika izveidota neformāla Maksātnespējas likuma grozījumu izstrādes darba grupa ar mērķi apkopot informāciju par maksātnespējas jomā nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai uzlabotu esošo regulējumu. Izvērtējot Maksātnespējas likuma piemērošanu praksē, TM secināja, ka nepieciešams pilnveidot administratoru uzraudzības jomu. Tā 2013.gadā Ministru kabinets atbalstīja TM informatīvo ziņojumu „Par maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmas pilnveidošanu”, līdz ar ko tika uzsākts darbs pie atbilstošu grozījumu izstrādes. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja TM izstrādātos priekšlikumus administratoru reformai, kas tālāk tika virzīti kā atsevišķs likumprojekts, paredzot būtiskas izmaiņas uzraudzības un izglītības sistēmā.   Līva Rancāne Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 67036712, 28748349 E-pasts: Liva.Rancane@tm.gov.lv