Turpmāk atsevišķas civillietas varēs nodot citai tiesai lietas ātrākai izskatīšanai
Šodien, 23.aprīlī, Saeima pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju tiesvedībā jau pieņemtas lietas nodot citai tiesai, lai nodrošinātu to ātrāku izskatīšanu. Šo grozījumu mērķis ir sekmēt personu tiesības uz taisnīgu tiesu un to īstenošanu saprātīgā termiņā. Izvērtējot praksi minētā regulējuma piemērošanā, tika konstatēti gadījumi, kuros prasītāji paši bija vērsušies tiesā ar lūgumu lietu tās ātrākai izskatīšanai nodot citai tiesai, taču minētais nav bijis iespējams šobrīd Civilprocesa likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Lai novērstu minēto situāciju, Saeima pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas ir izvērtējusi un atzinusi par iespējamu citai tiesai turpmāk nodot arī tādas civillietas, kurām saskaņā ar likumu piekritība prasības iesniegšanai tiesā tiek noteikta pēc prasītāja izvēles, kā arī lietas, kurām likumā ir noteikta izņēmuma piekritība, proti:
  • prasības, kas radušās sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību;
  • prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu;
  • prasības, kas izriet no personiskiem aizskārumiem;
  • prasības par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem;
  • prasības par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu;
  • jūras prasības;
  • prasības pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietā;
  • prasības par laulības šķiršanu vai laulības neesamību;
  • prasības, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;
  • prasības par īpašuma tiesībām vai par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasības par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta;
  • kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki.
Pēc šādām prasībām ierosinātās civillietas varēs nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tikai gadījumā, ja būs saņemts prasītāja rakstveida lūgums par lietas nodošanu. Ar lūgumu par lietas nodošanu prasītājs varēs vērsties pie tās tiesas priekšsēdētāja, kurā lieta sākotnēji ierosināta. Tomēr prasītājam nebūs tiesību izvēlēties konkrētu citu tiesu, kurai lieta izskatīšanai nododama, to lems augstākas instances tiesas priekšsēdētājs. Jautājums par konkrēto tiesu, kurai lieta nododama, tiek pieņemts, izvērtējot vairākus kritērijus, tostarp, gan tiesas pieejamību lietas dalībniekiem, gan arī tiesu noslodzes rādītājus. Minētie grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 14.dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.   Ksenija Vītola Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas preses sekretāre Tālrunis: 67036861 E-pasts: Ksenija.Vitola@tm.gov.lv