Ceturtdien, 26.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektu „Mediācijas likums” un atbilstoša satura grozījumus Civilprocesa likumā. Mediācijas likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus, sniegtu skaidrojumu jēdzieniem, kas attiecas uz mediācijas procesu, nodrošinātu kvalitatīvu mediācijas procesu, kā arī regulētu prasības tiesas ieteiktai mediācijai. Projekti attiecas uz domstarpību risināšanu civiltiesiskajās attiecībās. Mediācijas likumprojektā ietvertais regulējums attiecas arī uz citām tiesību nozarēm, ja vien attiecīgo nozaru normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora, palīdzību savstarpējas komunikācijas ceļā mēģina atrisināt konfliktu. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām. Pēc pušu patieso interešu noskaidrošanas, rodas plašākas konflikta risinājuma iespējas. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības (tajā skaitā darījumu partneru) un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesu instancēs.  „Mediācijas ieviešana ne tikai sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu domstarpību risināšanā, bet arī atslogos tiesas. Minētais nozīmē, ka tiesas ieteiktās mediācijas veiksmīgas ieviešanas rezultātā, tiesu noslodze mazināsies, līdz ar to lietu izskatīšanas termiņi saīsināsies, kas ir būtisks efektīvas tiesvedības nosacījums. Tiekoties ar Mediācijas padomi, esam apsprieduši jautājumus par tiesvedības efektivizēšanas iespējām, izmantojot mediāciju, kā arī esam pārrunājuši likumprojekta virzību un ieviešanas procesu, pie kura turpināsim darbu, lai nodrošinātu mediācijas veiksmīgu iedzīvināšanu kā alternatīvu strīdu risināšanas veidu,” likumprojekta nozīmīgumu uzsver tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.  Minētais likumprojekts ievieš tiesas un mediācijas sasaisti, nosakot tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Proti, tiesnesis var piedāvāt izmantot mediāciju pēc lietas ierosināšanas vai sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē, vai arī lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā ir panākta vienošanās, puses var noslēgt izlīgumu, puse var atteikties no prasības vai atzīt prasību. Ja mediācijas rezultātā puses atrisina savas domstarpības un panāk vienošanos, mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstiskas vienošanās noformēšanā. Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka gadījumos, kad ir saņemta prasītāja un atbildētāja piekrišana mediācijai, tiesnesis nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Tāpat tiesnesis nosaka pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu.  Jau šobrīd Civilprocesa likums noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu, tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos – tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā. Grozījumi Civilprocesa likumu papildinās ar nosacījumu, ka tādā pašā apmērā valsts nodeva atmaksājama arī gadījumos, ja meditācijas ceļā ir panākta vienošanās un līdz ar to ir atsaukta prasība un izbeigta tiesvedība. Tāpat Mediācijas likumprojekts nosaka Mediācijas padomes darbības tiesisko pamatu un kompetenci, paredzot, ka padome veic mediācijas pakalpojumu kvalitātes uzraudzību un kontroli, izstrādā vienotus mediatoru apmācību standartus un veic apmācību programmu sertifikāciju, organizē mediatoru eksamināciju, sertifikāciju un atestāciju, kā arī veido un uztur sertificētu mediatoru sarakstu. Mediācijas likumprojekts un grozījumi Civilprocesa likumā vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā. Ar likumprojektu un grozījumiem var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā. Ksenija Novikova Tieslietu ministrijas Preses sekretāre, tālr.67036712 E-pasts: ksenija.novikova[at]tm.gov.lv­