Publicēts: 25.06.2019.
Ziņas avots: LETA.
Otrdien, 25. jūnijā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu, proti, veicināt viņu resocializāciju.
Nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reforma ir balstīta uz atjaunojošās justīcijas principiem. Tradicionālās kriminālās justīcijas mērķis ir vainīgās personas sodīšana, kas ir pretēja nepilngadīgo interesēm, pat ja tie ir izdarījuši noziegumu. Proti, tiem ir jānodrošina savu interešu aizsardzība, iespēja attīstīties un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.
Attiecīgi Krimināllikumā tiks īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību.
Tāpat ar reformu tiks ieviests jauns pamatsoda mērs - probācijas uzraudzība. Šis soda mērs būs kā vidusceļš starp piespiedu darbu un reālu brīvības atņemšanu, norādīts anotācijā.
Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs skaidro, ka plānotā reforma palīdzēs dienestam labāk strādāt ar nepilngadīgajiem, tostarp, nepieciešamības gadījumā, nošķirot viņus no vides, kas varētu būt noziedzību veicinošs faktors. Probācijas uzraudzība kā soda mērs palīdzēs VPD strādāt ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, tādējādi, iespējams, tos atturot no jaunu noziedzīgo nodarījumu nodarīšanas.
Papsujevičs arī atzīmēja, ka jaunais soda mērs tiks piemērots arī pilngadīgajiem likumpārkāpējiem, piemēram, par noziegumiem, kas saistīti ar atkarību izraisošo vielu lietošanu un vieglu miesas bojājumu nodarīšanu.
Vairākumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tādēļ sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas ir nepieciešama sekmīgai attīstībai. Izmantotās darba metodes, kas neiekļauj resocializāciju, kavē veselīgu pusaudža attīstību, tās parasti ir vāji attīstītas un vāji pamatotas prakses un ilgtermiņā ir finansiāli dārgas. Atšķirības starp pieaugušajiem un nepilngadīgajiem, kā arī straujās pārmaiņas, kas norit pusaudžu gados, ir būtisks pamats plašam uzvedības problēmu klāstam un ir vissvarīgākais iemesls, lai varētu izvelēties attiecīgajam nepilngadīgajam visefektīvāko resocializācijas veidu.
Sodam un izolācijai bez resocializācijas iespējas var būt kaitīga ietekme uz jaunieša iekļaušanos sociālajā vidē. Izolācija nesniedz iespēju izveidot pozitīvas vienaudžu attiecības, iesaistīšanos attīstošās aktivitātēs, ierobežo izglītības iegūšanu un darba iespējas. Tādējādi iespējami veicina pazemošanu, noraidījumu, sociālo atsvešinātību, stigmatizāciju un nestabilitāti visas turpmākās dzīves garumā.
Resocializācijas pieejas uzsver, ka nepilngadība ir tas laiks cilvēka dzīvē, kad ir vislielākās iespējas gūt pozitīvus rezultātus uzvedības maiņai. Lai mazinātu negatīvos izolācijas efektus, piemēram, iespējamo kontaktu veidošanu ar antisociāliem vienaudžiem un pakļaušanu negatīvām ietekmēm, un lai palielinātu iespējas iesaistīties sociāli vēlamās aktivitātēs un gūt pozitīvu ģimenes atbalstu vai cita veida atbalstu, individuāli pielāgotas resocializācijas iespējas ir jāpiedāvā iespējami mazāk ierobežojošās un slēgtās vidēs, ņemot vērā attiecīgā nepilngadīgā risku, vajadzības un sabiedrības drošību, secinājuši speciālisti.
Pašreiz darbs ar bērnu notiek tikai tad, kad bērnam tiek piespriesta nosacīta brīvības atņemšana. Taču arī tas ne vienmēr sasniedz soda mērķi - nepilngadīgā resocializāciju. Savukārt piespiedu darbs ir vienīgais sabiedrībā izciešamais soda veids nepilngadīgajam, tomēr tikai retu reizi tas ir atbilstošs bērna izdarītajam, problēmām un vajadzībām. Šobrīd trūkst soda veids, kas bērnu neizolētu no sabiedrības, bet reizē būtu vērsts uz bērna vajadzībām un problēmu risināšanu.
Līdz ar to grozījumi paredz, ka nepilngadīgajiem vairs nevarēs piemērot naudas sodu, jo šāds soda veids neveicina nepilngadīgā resocializāciju, kā arī tiem parasti nav savu pastāvīgu ienākumu.
Tāpat ar grozījumiem tiks īpaši definēts brīvības atņemšanas soda saturs nepilngadīgajiem, kas līdz šim nebija noteikts, proti, brīvības atņemšana ir nepilngadīgā ievietošana audzināšanas iestādē, kas iekļauj nepilngadīgā vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktu sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļu un uzvedības noteikumu kopumu. Šobrīd nepilngadīgos zēnus ievieto Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, savukārt nepilngadīgās meitenes - Iļģuciema cietumā.
Grozījumi arī paredz, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajiem vienmēr piemēros kopā ar probācijas uzraudzību, tādējādi nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs ar nepilngadīgo. Tāpat paredzēts, ka nepilngadīgajiem brīvības atņemšanu nevarēs piemērot nosacīti - tas darīts, lai nosacītās notiesāšanas vietā varētu piemērot pamatsodu - probācijas uzraudzība -, kas arī ietilpst plānotajos likuma grozījumos.
Lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas maiņu, grozījumos paredzēta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam varētu noteikt uz laiku no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Grozījumos attiecībā uz nepilngadīgajiem ir paredzēta speciāla kārtība probācijas uzraudzības aizstāšanai ar brīvības atņemšanu gadījumos, kad probācijas uzraudzība netiek pildīta. Šādos gadījumos neizciesto soda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu, divas probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu, tādējādi nosakot labvēlīgāku soda aizstāšanas attiecību salīdzinājumā ar pieaugušajiem paredzēto. Šai gadījumā nav pašmērķis bērnu nesamērīgi ilgi izolēt no sabiedrības, jo katra tāda izolācija var radīt neatgriezeniskas deformācijas nepilngadīgā psihē, kas ilgtermiņā nevis uzlabo bērna uzvedību, bet rada tieši pretēju efektu.
Tāpat grozījumos nepilngadīgajiem tiek paredzēta speciāla kārtība sabiedriskā darba aizstāšanai gadījumos, kad tas netiek pildīts. Proti, atšķirībā no pieaugušajiem nepilngadīgajiem sabiedriskais darbs netiks aizstāts ar brīvības atņemšanu, bet gan ar probācijas uzraudzību, kas ir vieglāks soda veids un ir iedarbīgāks nepilngadīgā uzvedības korekcijai, tādējādi ieviešot, tostarp pakāpenisku pieeju gadījumos, kad bērns izvairās no soda izpildes.
Grozījumus vēl ir jāatbalsta Saeimā.