Ministru kabients

Ceturtdien, 4. jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīs Tieslietu ministrijas sagatavoto ministra noteikumu institūta ieviešanas iespējamības izvērtējumu.

Tieslietu ministrijas sagatavotā ziņojuma būtība ir atļaut nozares ministram izdot trešajām personām saistošus noteikumus, kas regulē jomu, kura ir tikai viena ministra kompetencē, un apstiprina tehniskas normas, t.i. tādas, kuras nav iespējams interpretēt. Obligāti jāizpildās šiem diviem nosacījumiem, lai ministrs varētu pieņemt noteikumus. Turklāt šādas tiesības ministram radīsies tikai tad, ja to attiecīgi būs pilnvarojusi Saeima. Ziņojumā tiek paredzēts, ka pirms apstiprināšanas ministra noteikumu projekti būs jāsaskaņo ar Tieslietu un Finanšu ministrijām, lai nodrošinātu tiesiskuma un finanšu kontroli.

Tieslietu ministrija uzsver, ka ministra noteikumu institūta ieviešana palielinās ministru individuālo atbildību sabiedrības un likuma priekšā, stiprinās katras ministrijas juridiskos un analītiskos dienestus, kā arī ilgākā termiņā uzlabos tiesību aktu kvalitāti. Tāpat paātrināsies tehniska rakstura lēmumu pieņemšanas process, kā arī samazināsies Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu skaits. Tas ļautu saprātīgi izmantot valsts pārvaldes resursus un ieviest mazākus administratīvos resursus patērējošas lēmumu pieņemšanas procedūras.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur trešajām personām saistošus lēmumus valdība pieņem tikai koleģiāli. Piemēram, Vācijā noteikumus izdod gan centrālā valdība un atsevišķi ministri, gan arī pavalstu valdības. Nīderlandē parlaments deleģē izdot noteikumus vai nu valdībai, vai atsevišķam ministram, retāk – valdības aģentūrām. Arī Austrumeiropas valstīs Polijā un Čehijā ministri ir tiesīgi vienpersoniski apstiprināt normatīvos aktus. Līdzīga situācija vērojama Skandināvijas valstīs – Dānijā, Zviedrijā un Somijā.

Tieslietu ministrija uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai ministra noteikumu ieviešanas gadījumā tiktu nodrošināta sabiedrības un sociālo partneru līdzdalība. Lai pieņemtu likuma normu, kas ietvers deleģējumu ministram, būs jāveic sabiedrības līdzdalība saskaņā ar pašreizējo kārtību. Līdz ar to, ja sabiedrībai radīsies šaubas par plānotā deleģējuma kvalitāti, tā varēs paust savas bažas jau likuma pieņemšanas laikā. Lielāko daļu no likumiem Latvijā ierosina Ministru kabinets, līdz ar to nav pamata bažām, ka netiks ievērota līdzdalības kārtība. Līdzdalības procesam būtu jānotiek arī pēc deleģējuma apstiprināšanas, lai novērstu sabiedrības bažas par to, ka nozares ministrs varētu pārkāpt savu pilnvarojumu vai mēģināt noteikumos iekļaut normas, kas netieši veicinātu kādas noteiktas intereses. Šis jautājums būtu jārisina, pieņemot Ministru kabineta normatīvo aktu, kas sīki noteiktu līdzdalības kārtību, ministriem izdodot noteikumus.

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Lai aktualizētu ministra noteikumu institūta ieviešanas iespējamību, 2020.gada sākumā Tieslietu ministrija izstrādāja konceptuālā ziņojuma projektu - februārī tam veikta līdzdalības procedūra, tas tika publicēts Tieslietu ministrijas un Ministru kabineta mājas lapās, savukārt 26.martā tas tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

 

Informāciju sagatavoja:

Andris Vitenburgs

Tieslietu ministra preses sekretārs

Tālrunis: 67036759, 26599312

E-pasts: Andris.Vitenburgs@tm.gov.lv.