Valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izsludināti grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), kuri paredz veikt izmaiņas vairākās KL daļās, gan mainot atsevišķas sodu sankcijas, gan papildinot un precizējot likumā noteiktos noziedzīgu nodarījumu formulējumus. Vienlaikus tika izsludināti grozījumi arī vairākos citos normatīvajos aktos, lai tos saskaņotu ar iecerētajām izmaiņām KL.  Saskaņā ar grozījumu projektu no KL paredzēts izslēgt KL 56. panta pirmās daļas pirmo punktu, kas nosaka kriminālatbildības noilgumu par tāda kriminālpārkāpuma izdarīšanu, par kuru var uzsākt privātās apsūdzības kriminālprocesu. Vienlaikus paredzēts no Kriminālprocesa likuma izslēgt privātās apsūdzības institūtu. Līdz ar to minētais KL pants pēc būtības vairs nebūs piemērojams un tāpēc ir izslēdzams no likuma vispār.  Plānots izteikt jaunā redakcijā KL 94. Un 95. pantu, lai tos pilnībā saskaņotu ar likumu „Par valsts noslēpumu”. KL 94. pants paredzēs atbildību par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu, ja to ir izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, turklāt šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Minētās normas sankcija ir samazināta no astoņiem gadiem brīvības atņemšanas līdz pieciem gadiem. Soda sankcija samazināta, lai varētu par nodarījumu piemērot arī alternatīvos sodus, jo šādas sankcijas būtu efektīvākas nekā brīvības atņemšana. Savukārt, KL 95. pants paredzēs atbildību par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, un kā kvalificējoša pazīme tiks paredzēts būtisks kaitējums. Minētās normas sankcija ir samazināta no trim gadiem brīvības atņemšanas līdz diviem gadiem, turklāt sankcija ir papildināta ar vairākiem alternatīvajiem sodiem, piemēram, arests, piespiedu darbs, kā arī sankcija tiek papildināta ar papildsodu – tiesību ierobežošana uz noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu. Lai Latvijas normatīvajos aktos ieviestu 2008. gada 19. novembrī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību, tiks veiktas izmaiņas un arī papildināta KL sadaļa, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, saskaņā ar šā gada sākumā apstiprināto Kriminālsodu politikas koncepciju KL nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Šādi nodarījumi ir jādekriminalizē, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību. Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā tika secināts, ka minētie noziedzīgie nodarījumi pēc sava rakstura nav tik bīstami, lai par tiem paredzētu kriminālatbildību. Proti, plānots izslēgt no likuma kriminālatbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu un par maksātnespējas procesa noteikumu apzinātu pārkāpšanu, ja to izdarījis kreditors vai cita ieinteresētā persona. Atbildība par šādiem pārkāpumiem tiks paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. KL tiks veiktas arī citas izmaiņas, lai precizētu un sakārtotu likuma normas atbilstoši speciālistu diskusijās konstatētajam. Kā jau minēts, normatīvo aktu saskaņošanai tiks veiktas izmaiņas arī  likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, Ārstniecības likumā, Kriminālprocesa likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Izmaiņas šajos likumos šodien tāpat tika izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumus likumos izstrādājusi KL pastāvīgā darba grupa, kurā piedalās Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, advokatūras, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Tiesībsarga un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra tiesu medicīnas ekspertiem, Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta ekspertiem, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes un valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” ekspertiem. KL grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības un Vides ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai Trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai. Grozījumi normatīvajos aktos jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimai. Likumprojektu pilns teksts, kā arī anotācijas pieejamas Ministru kabineta mājas lapā. Jana Saulīte TM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Tālr. 67036712; 26150155 e-pasts: Jana.Saulite@tm.gov.lv