- īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā;
- izpilda Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētās valsts rūpnieciskā īpašuma iestādes funkcijas;
- reģistrē tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektiem un uztur attiecīgos reģistrus, kā arī sniedz citus ar rūpniecisko īpašumu saistītus pakalpojumus;
- veicina valstī un sabiedrībā izpratni par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.
Publicēts: 25.10.2017.
Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu zaudē miljardiem eiro no viltotu preču tirdzniecības. Ne tikai valstu budžeti cieš zaudējumus, piemēram, darba tirgū Latvijā pagājušajā gadā ir zaudētas 2500 darba vietas.
Lai informētu sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un to radīto kaitējumu ne tikai valsts ekonomikai un nodarbinātībai, bet arī cilvēka veselībai, Patentu valde ir uzsākusi kampaņu “Viltotā realitāte”.
Atklājot preses konferenci, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs teica: “Tas ir mūsu kopīgais darbs – aktīvi izglītot un informēt iedzīvotājus par rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību. Ikdienā patērētājam būs grūti atklāt un konstatēt viltojumu.” Ministrs atzinīgi vērtē Patentu valdes, muitas un policijas uzsākto kampaņu, lai cilvēkiem palīdzētu atšķirt viltojumus no oriģinālā produkta. “Cilvēkiem ir jāapzinās arī veselības un drošības riski, iegādājoties viltojumu. Tas kropļo arī godīgu konkurenci un traucē tautsaimniecības attīstību kopumā,” intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi uzsver Dzintars Rasnačs.
“Viltojumi grauj uzņēmēju ieguldījumu zīmolu reputācijā un patērētāju uzticību,” uzsvēra Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis. “Šodien starptautiskajā lidostā “Rīga” uzrunāsim vairāk nekā 5000 pasažieru, lai pievērstu uzmanību tam, ka ir ieteicams pārliecināties, vai tiešām izvēlētā prece vai produkts ir īsts, nav viltots. Kā liecina Ziemeļvalstu un Apvienotās Karalistes pieredze, eiropieši bieži vien iegādājas viltojumus ceļojumu laikā”.
Aktuāls paliek jautājums – kāpēc tomēr valsts katru gadu zaudē lielus līdzekļus budžetā? 70% Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzskata, ka nav pieļaujami nekādi attaisnojumi viltotu preču iegādei. 63% norāda, ka pārstātu pirkt viltojumus, ja būtu pieejamas izdevīgas alternatīvas. Tai pašā laikā 35% atzīst, ka nespēj noteikt, vai produkts ir oriģināls vai viltojums.
Nozares, kurās ir vērojams liels nelegālo preču izplatības daudzums: apģērbi un apavi, kosmētikas līdzekļi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti, juvelieru izstrādājumi un pulksteņi. Latvijā viltotas preces galvenokārt nokļūst caur interneta veikaliem, tomēr tās ir arī veikalos un tirgū. Eiropas Savienībā visvairāk viltotu preču ieceļo no Ķīnas, Beninas, Honkongas, Melnkalnes, Turcijas, Indijas, Meksikas un Malaizijas. No Ķīnas un Honkongas visvairāk ieceļo viltoti mobilie telefoni, aksesuāri, datortehnika, no Turcijas – viltoti apģērbi, bet no Indijas – medikamenti.
Jaunākie dati, ko publicējusi Eiropas Komisija, liecina, ka muitas iestādes 2016. gadā aizturēja vairāk nekā 41 miljonu viltotu preču, kopējā vērtība pārsniedza 670 miljonus EUR. Ikdienas produkti, kuru viltojumi ir pat bīstami veselībai un drošībai, piemēram, pārtika, dzērieni, zāles, rotaļlietas, mājsaimniecības elektroierīces, veidoja vairāk nekā trešdaļu no visām pārtvertajām precēm. Komentējot situāciju Latvijā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vecākais muitas eksperts Egīls Misītis norādīja: “Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir viena no ES un tai skaitā arī Latvijas muitas iestāžu prioritātēm, jo viltotas preces rada zaudējumus gan intelektuālā īpašuma turētājiem, tādējādi bremzējot ekonomikas attīstību un it īpaši - jaunu, inovatīvu produktu izstrādi, gan arī patērētājiem, kuri saņem viltotas, nekvalitatīvas un bīstamas preces. Pēdējos gados aizvien vairāk pieaug preču tirdzniecība internetā, līdz ar to visbiežāk viltotas preces muita atklāj tieši pasta un kurjerpasta sūtījumos. Vislielākā uzmanība kontroles laikā tiek pievērsta tādām potenciāli bīstamām precēm kā medikamenti, elektropreces, rezerves daļas un kosmētika. Liels risks ir iegādāties preces interneta tirdzniecības vietnēs, jo pārdevējiem šādā gadījumā ir liela iespēja palikt anonīmiem un neuzņemties atbildību par pārdotajām precēm.”
Par Patentu valdi
Patentu valde ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde ar normatīvajos aktos noteiktu kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā.
Patentu valde veic šādas funkcijas: